Vēl aizvien turpinās šovasar iesāktie Platones upes gultnes tīrīšanas darbi. Par īstenoto projektu, kas no valsts budžeta līdzekļiem izmaksāja teju pusmiljonu eiro, ir gan piekritēji, gan viedokļu pretinieki. Vieni uzskata, ka upi, kurai ir tendence veidot applūstošās teritorijas, vajadzēja tīrīt un uzlabot apkārtesošo meliorācijas sistēmu, citi uzskata, ka nesaudzīga upes apauguma noņemšana kaitēs apkārtesošajiem veģetācijas procesiem.
Platones upes gultnes tīrīšanas darbu galvenais mērķis ir uzlabot upes noteci un apkārtesošo meliorācijas sistēmu, kas ļautu no meliorētiem laukiem iegūt lielāku ražu. Gultnes tīrīšanas darbus par valsts budžeta līdzekļiem vairāk kā 500 000 eiro apmērā veic Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. “Praktiski visa lielākā daļa jau ir izdarīta, daļa grunts arī jau ir izlīdzināta. Vēl paliek darbs pie izteku galu atjaunošanas,” saka Arvīds Spriņģis, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks.
Upe tīrīta 21 kilometra garumā, sākot no augšteces pie Lietuvas robežas līdz pat Jelgavas pilsētai, ietverot arī 150 drenu izteku tīrīšanu un jauna trošu tiltiņa izbūvi. Projekta saskaņošana veikta ar 143 zemniekiem, taču daži no tiem atteicās, projektu saskaņot, iebilstot, jo, viņuprāt, upes tīrīšana notiek nesaudzīgi. Satikt pretiniekus mums gan neizdodas, bet netālu esošās “Līgo” saimniecības īpašnieks Jānis Vinters uzskata, ka upi tomēr vajadzēja tīrīt.
Tikmēr ģeologs Ivars Strautnieks uzskata, ka cilvēkiem vienkārši bijis par maz informācijas saistībā ar šo projektu, un upe tagad vairāk izskatās pēc izrakta kanāla. “Meliorācijas sistēmas sakārtošana ir viena lieta, bet tamdēļ jau nav jāizjauc dabiskais līdzsvars ūdenstecei. Un ja agrāk bija koki un krūmi, tad tās bija joslas, kur varēja patverties putni. Tagad šīs joslas faktiski nav, un otra lieta, manuprāt, ir tās saucamās aizsargoslas gar upēm. Man šķiet, ka reizēm tas tiek ignorēts.”
Projekta īstenošanai gan saņemti visi ekspertu atzinumi un Valsts vides dienests nekādus pārkāpumus nesaskata.
Zinātnieks Artūrs Veinbergs uzskata, upes aizaugšana ir zināmā mērā pašu cilvēku saimnieciskā darbība - mikroorganismu dēļ, kas nonāk šajā upē. Šādiem darbiem būtu jāmeklē zelta vidusceļš.
Šobrīd upes funkcija ir savāk lieko ūdeni no meliorācijas drenu sistēmām un maznozīmīgākiem ūdens novadgrāvjiem. Kā teic projekta īstenotāji, lai nodrošinātu upes funkcionalitāti, tad šādu problemātisko upju tīrīšana jāparedz vidēji reizi 15 gados. Iepriekš Platones upes gultne tīrīta ap 60-70 gadiem.
