Orientēšanās nav tikai skrējiens pa mežu ar karti un kompasu

Latvijas Skolu orientēšanās kauss ir viens no lielākajiem jaunatnes orientēšanās svētkiem Latvijā. Šogad tas notika pie Ogres tehnikuma, pulcējot dalībniekus no 86 skolām. Sacensībās, kas norisinājās vakar, piedalījās gan pieredzējuši jaunie orientieristi, gan arī tādi skolēni, kuri mežā ar karti devās pirmo reizi. 

Skolu orientēšanās kauss, kas ik gadu notiek dažādās Latvijas vietās, šogad pulcēja 700 dalībniekus. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar orientēšanās sporta veidu un veicināt aktīvu dzīvesveidu. Savukārt pēdējos gadus aktualizēts tiek arī jautājums par patriotisma stiprināšanu, iemācot valsts un civilajā aizsardzībā tik nepieciešamās orientēšanās prasmes. Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents Dagnis Dubrovskis: “Orientēšanās nav tikai skrējiens pa mežu ar karti un kompasu, bet tas ir arī dabas izzināšanas process. Un tas ir tas, kas katram cilvēkam būtu jābūt viņa izdzīvošanas komplektā, proti, spēja orientēties nepazīstamā apvidū. Īpaši, ja runājam par to, kādā laikmetā šobrīd dzīvojam, šis militārais apdraudējums. Orientēšanās vienmēr ļoti labi noder.”

Sacensībās piedalījās jaunieši piecās vecuma kategorijās. Sākumā notika kvalifikācijas skrējiens, tad pusfināls, tad jau fināls, kurā sacentās seši rezultatīvākie dalībnieki no savas vecuma grupas. Mārtiņš Dzenītis bija līderis vecakā grupā. Viņš vairāk nekā trīs kilometrus pieveica 13 minūtēs. Ar orientēšanos viņš nodarbojas profesionāli. Šis bija apliecinājums smagajam darbam treniņos. “Jo vairāk es skrienu, jo vairāk es esmu pazīstamāks pa šiem apvidiem, kas kā notiek. Tas man iedod tādu pārliecību. Šodien veiksmīgs starts, vinnēju.” 

Savukārt ne tik veiksmīgs skrējiens bija Laurai Krūmiņai, kas startēja sieviešu grupā. Viņa ieguva 4. vietu, taču par to nebēdā. 

“Orientēšanās ir ģimeņu sporta veids,” uzsver federācijā. Un to apliecina arī šie jaunieši, kas ar orientēšanos sportu nodarbojas jau no agra vecuma. “Tas ir ideāli, ka visa ģimene var nodarboties, jo katrs skrien pēc savām spējām. Tas notiek ārā, nevis zālē, tas notiek dabā, tas ir veselīgi. Bērni iepazīst dabu, mēs iepaīzīstam dabu. Mēs zinām, cik svarīgi dabu saudzēt. Tas ir forši un skaisti! Bet tagad man jāskrien, man meitai starts,” saka atbalstītāja Laura Luika.

Ne tikai pasākuma dalībniekiem bija motivācija uzvarēt, bet arī vecākiem, kuri atbalstīja bērnus, reizēm pat paši skrienot līdzi. 

Dalībniekiem bija iespēja ne tikai tikt pie dažādām individuālām balvām, bet arī kopīgi pretendēt uz labākās skolas titulu. To ieguva Rīgas Centra humanitārā vidusskola.