Ventspilī aizvadīts jau otrais Ventspils tūrisma simpozijs, kurā apspriestas jaunākās tendences, statistika un perspektīves tūrisma nozarē, tostarp arī jauns tūrisma produkts, diskutējot par autentiskajiem Kurzemes ēdieniem un mēģinot saprast, vai ēdināšanas uzņēmumu ēdienkartēs būtu vērts ieviest piedāvājumu, kas sauktos “Ventspils garša”. 

Otrajā Ventspils tūrisma simpozijā nozares speciālisti dalījās pieredzē un paneļdiskusijās analizēja tūristu paradumus un ilgtermiņa tendences. Viens no popularākajiem stereotipiem par Baltijas reģionu šobrīd ir saistīts ar karadarbību netālajā Ukrainā, tāpēc piesardzīgie rietumu tūristi jāpārlicina par drošību. Ventspils tūrisma un informācijas centra vadītājs Andris Valerts: “Šis simpozijs paredzēts tam, kā piesaistīt rietumu tūristu. Atbraukuši ir eksperti no Minhenes, no Stokholmas, kas pazīst to drēbi. Piemēram, viens nieks – vācieti nevar vest ar mašīnu, kam protektors mazāks par četriem milimetriem. Vācietis apskatās, ar ko viņu ved, viņš neticēs tai drošībai. Vispār – svarīga drošība, jo visa tā situācija, kas saistīta ar karu, ir iedragājusi ticību mūsu reģionam.”

Lai veicinātu interesi par Kurzemi un pašā rietumu robežā izvietoto Ventspili, var veidot visdažādākos maršrutus un aktīvāku vai mazak aktīvu ceļojuma programmu. Viens no pasaulē pārbaudītākajiem viesu piesaistes veidiem ir gastrotūrisms. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis: “Ir tādi tūristu veidi kā putnu vērotāji, kori, militārā vēstures mantojuma eksperti, kas brauks uz Ventspili, bet visus šos tūristus vieno ēšana. Viņiem kaut kur ir jāēd. Ja vien nebūs paņēmuši pietiekami desas līdz no mājām un nekur neiziet.”

Par to, kas varētu būt “Ventspils garša”, mēģina diskutēt arī Ventspils tehnikuma viesmīlības un ēdināšanas mācību programmas studenti, vairums no priekšlikumiem saistīti ar Baltijas jūras zivju sortimentu, varbūt pat ventspilnieki ir tie visīstākie reņģēdāji.

“Varbūt mums jāpiestrādā pie tā paša sklandrauša popularizēšanas? Es arī, kad braucu ciemos, vienmēr vedu skaldraušus no Kurzemes. Tas būtu tā kā saldais ēdiens. Tad reņģe vai siļķe. Man vairāk ar to asociējas siļķe. Cepta uz oglēm. Brētliņa jau ir kaut kas modernāks. Kā anšovi. Man vairāk tā siļķe ar ceptiem kartupeļiem. Kartupelis vārīts ar mizu. Biezpiens. Tā manā uztverē būtu Ventspils garša,” saka Ventspils tehnikuma pedagoģe Inta Tamsone.

Kamēr Kurzemē popularitātes laurus plūc Kuldīgas Restorānu nedēļa un Liepājas pilsētas speciālais ēdiens “Liepājas menciņi’’, tikmēr ventspilnieki spriež, ka par Ziemeļkurzemes garšu varētu saukt arī diskutablo sklandrausi, kas vēl nesen atzīsts par negaršīgāko latviešu virtuvē. Jenzis: “Tas ir skaidrs, ka tam vajadzetu būt kaut kam reģionālam, lokālam. Tam, ko jūs paši šeit varat saražot, izaudzēt, noķert vai nomedīt. Tas būtu tas virziens.”

Tuvākajā laikā tikšot veidotas darba grupas, lai ar gastronomisko piedavājumu veicinātu interesi par Kurzemi un Ventspils novadu.