Pamata un vidējo izglītību Latvijā apgūst vairāk nekā 2600 ukraiņi, kuriem šajā semestrī mācības bija jāapgūst latviešu valodā. Lai audzēkņi varētu iekļauties, vasarā izglītības pārvaldes organizēja latviešu valodas apmācības, taču tagad, kad mācību pusgads noslēdzas un jāizliek atzīmes, skolās atzīst – tas bijis sarežģīti.     

Pirms sākās šis macību gads izglītības iestādes par ukraiņu bērnu iekļaušanu latviešu plūsmā izteicās cerīgi, taču realitāte esot cita. Valmieras sākusskolas direktors Mārtiņš Vētra  saka: “Tas ir prasījis daudz darba, papildus uzdevumus, individuālo laiku, lai nonāktu līdz tam, kur esam šobrīd. Mēs varēsim izlikt vērtējumus mūsu ukraiņu bērniem, bet tas noteikti ir pateicoties mūsu pedagogiem.”

Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova: “Augustā veidojām nometnes, kur piedalījās bērni no latviešu ģimenēm un izglītojamie no ukraiņu ģimenēm. Tas bija labs sākums, tomēr nepietiekams.” 

Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) norāda, pirmais mācību pusgads parādīja, ka nebija pareizi ukraiņu bērniem uzsākt mācības pilnā apjomā latviešu valodā. Lai turpmāk mācības būtu pilnvērtīgas, savienība vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, jo pēc tās ieskatiem, pirms izglītības iegūšanas skolā būtu jābūt adaptācijas laikam, kurā apgūst valodu. LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure saka: “Mazākiem bērniem tas var būt īsāks periods. Viņiem noteikti arī jāapmeklē šī pirmsskola un jānotiek adaptācijai pakāpeniski, arī apgūstot valodu, bet vecākām klasēm – tas varētu būt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam.”

Arī ministrijā ukraiņu skolēnu izglītošanā latviešu plūsmā saskata problēmas. Šobrīd šī jautājuma sakārtošanai esot izveidota darba grupa. 

Valmieras sākumskolā, kur mācās aptuveni 20 ukraiņi, piebilst, ka latviešu valodas zināšanas ietekmējušas arī audzēkņu liecības – izliekot atzīmes, pret visiem skolēniem jābūt vienādām prasībām. Mārtiņš Vētra: “4., 5., 6. tas ir grūtāk. Prasības ir augstākas, valodas sarežģītības līmenis ir augstāks. Līdz ar to vērtējums bieži vien ir zems, jo mums viņi ir jāvērtē mūsu sistēmas ietvaros.”

Tikmēr izglītības iestādēs Jelgavā, kur mācās aptuveni 130 ukraiņi, ar to neesot bijušas grūtības, jo izveidota individuālo sasniegumu karte. Tija Aleksandrova: “Šobrīd ļoti labu atbalstu sniedz Valsts izglītības satura centrs, kurš ir izstrādājis individuālo sasniegumu karti. Mēs pēc tās arī strādājam. Mūsu bērni no Ukrainas saņems šo liecību, kurai pielikums ir šie te sasniedzamie rezultāti. Esam vienojušies, ka pirmajā semestrī neejam to ceļu, ka tiek izlikti vērtējumi tajos priekšmetos, kur nevaram tos izlikt.”

Izglītības pārvaldē vēl piebilst, ka ukraiņu skolēnu iekļaušanu latviešu plūsmā sekmē arī bērnu iesaistīšanās interešu izglītībā. Divās lielākajās skolās pilsētā strādā arī sešas ukraiņu skolotājas, kuras pēc stundām palīdz apgūt mācību vielu.

#SIF_NVZ2022