Pašatteikšanās reģistrā, kas aizliedz apmeklēt spēļu zāles un Latvijā reģistrētas interaktīvo azartspēļu vietnes, reģistrēti gandrīz 32 000 cilvēku. Tendences liecinot, ka atkarīgi no azartspēlēm kļūst aizvien jaunāki cilvēki. Lai paplašinātu palīdzības sniegšanu, šodien atklāta pašpalīdzības mājaslapa – “azartatkariba.lv”.
Latvijā ir gandrīz 200 spēļu zāles, no kurām lielākā daļa atrodas galvaspilsētā un valstspilsētās. Lai gan tās ir legālas izklaides iespējas, tās bieži kļūst par atkarību un līdzi nes postu gan spēlētājam, gan tuviniekiem. “Azartspēļu atkarības – tāpat kā visas citas atkarības – tikai pieaug. Tas ir sasitībā ar mūsu psihiskās veselības stāvokļa pasliktināšanos, azartspēļu un ne tikai. Visu atkarīgo tendence ir pieaugt statistiski. Pēc palīdzības griežas ļoti mazs skaits šo cilvēku, jo ir ļoti liela stigmatizācija un noraidoša attieksme sabiedrībā,” saka psihiatre-narkoloģe Rita Kuzņecova.
Kā liecina biedrības “Skalbes” apkopotie dati, visbiežāk no azartspēlēm atkarīgais ir materiāli nodrošināts vīrietis darbspējīgā vecumā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas novērojumi liecinot, ka azartspēļu atkarība iestājas aizvien jaunākiem cilvēkiem. “Viņi iemācās parūpēties par to, lai viņiem būtu nauda spēlēšanai. Es tur saredzu ļoti lielu saistību videospēļu spēlešanai vai vispār viedierīču intensīvai un nekontrolētai lietošanai, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vienkārši plūstoši pāriet pie azartspēlēm. Tādi ir novērojumi manā kabinetā,” saka izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psihologs-konsultants Elīna Brila.
Kopš 2018. gada biedrībā “Skalbes” darbojas Latvijā vienīgais specializētais krīzes telefons, uz kuru gadā piezvanot aptuveni 400 cilvēku. “Pirmais solis ir ierakstīšanās pašatteikušos personu reģistrā. Ar to arī parasti mūsu konsultanti sāk sarunu. Ja esat ieraudzījis sekas, sapratis, ka azartspēļu atkarība ir kaut ko nodarījusi jūsu dzīvē. Jautājums – ko jūs pats esiet darījis un vai jūs esat ierakstījies pašatteikšanās reģistrā,” saka biedrības “Skalbes” valdes locekle Santa Laimiņa.
Pašreiz pašatteikšanās reģistrā aktīvs liegums ir gandrīz 32 000 cilvēku, kas ir par aptuveni 6000 vairāk nekā gadu iepriekš. Lai paplašinātu palīdzības sniegšanu, šodien atklāta pašpalīdzības mājas lapa – “azartatkariba.lv”. Jaunajā mājaslapā apkopota speciālistu informācija kā atpazīt atkarību, kādi būtu pirmie soļi, kas jādara. Pieejami arī padomi līdzatkarīgajiem. Tās galvenais uzdevums esot veikt izglītojošu funkciju. Laimiņa: “Mājaslapa var būt tāds pamudinājums. Es izlasu, saprotu – man ir šis, man ir šis. Es redzu tās sekas, tad es vai nu spiežu pazvanīt, vai nu es uzrakstu. Cilvēki ir dažādi. Būs tādi, kas nekad nepiezvanīs, bet varbūt uzrakstīs. Viņš nav gatavs tādai atklātai 1:1 sarunai.”
ReTV izdevās sazināties ar cilvēku, kurš azartspēles spēlējis 24 gadus, bet nu jau sešus gadus iztiekot bez tām. Esot ierakstījies arī pašatteikšanās reģistrā, tomēr uzskata, ka izmainīt savu dzīvi var tikai pats, nevis padomi mājaslapā vai aizliegumi. “Tas izdodas tikai tiem, kuri saprot, ka patiešām ir problēma, ar kuru pats saviem spēkiem netiek galā. Ja cilvēks meklē palīdzību, tad jau arī atrod šādā vai citādā veidā. Ja patiešām ir gatavs arī ko darīt. Nevis tikai galvā apņemties, ka ar rītdienu dzīvošu citādāk, bet arī kaut ko darīt, lai pārtrauktu spēlēt.”
Kā norāda psihiatre, azartspēļu atkarību nevar izārstēt ar brīnumtableti. Tas ir komplekss risinājums, pie kā strādā multidisciplināra komanda, kurā ir gan ārsts, gan atkarību speciālists un psihologs. Veselības ministrijas 2019. gadā veiktais pētījums liecina, ka azartspēļu atkarības risks ir aptuveni 6% Latvijas iedzīvotāju.
Foto: Freepik; ilustratīvs
