Skatīs 300 personvārdu iekļaušanu kalendārā

Devons, Mūza un Inerce - šie ir vien daļa no unikālajiem vārdiem, ko aizvadītajā gadā vecāki devuši savām atvasēm. Martā Valsts valodas centra kalendārvārdu ekspertu komisijai būs jāizskata iesniegumi par 300 personvārdu iekļaušanu kalendārā. Kā norāda eksperti, ne visus vecāku izvēlētos personvārdus bērnam reģistrē oficiāli, arī to iekļaušanai kalendārā noteikti strikti kritēriji. 

Ādažnieks Kārlis ar sievu vecākajam dēlam vārdu Karo devuši pēc viņa iniciatīvas. Kārlis gan norāda, ka bijuši arī latviskāku vārdu varianti, kā Valters, bet tomēr priekšroka dota vārdam, kas Latvijā ir tikai divām personām. “Izrādās, tas ir nācis no kurdiem, kurdu rajona. Tas nozīmē “spēcīgs”, ir diezgan populārs pasaulē,” stāsta Kārlis Vorslovs, ādažnieks.

Pagājušajā gadā jaundzimušajiem doti tādi unikāli vārdi kā Mūza, Inerce, Ratka, Kursis un Devons. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore ReTV norāda, ka ne visos gadījumos ir iespēja reģistrēt vecāku izvēlēto bērna vārdu, jo to regulējot Valsts valodas likums. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere saka: “Vārds, uzvārds jāraksta latviešu alfabēta burtiem, obligāti vārdam ir jābūt vai nu sieviešu, vai vīriešu dzimtas galotnei. Mēs nevaram vārdu ierakstīt bez galotnes.”

Latvijā jau vairāk nekā piecus gadus meitenēm populārākais vārds ir Anna un Marta, savukārt puišiem - Emīls, Kārlis un Jēkabs. Tieslietu ministrijas pārstāve Solvita Saukuma-Laimere atzīst, unikālo vārdu popularitāte bieži saistīta ar izklaides industriju. “Ja tajā gadā demonstrēta kāda mākslas filma zīmīga, nav obligāti teikts, ka latviešu filma, arī seriāls, jā, mēs redzam apmēram pēc tā gada statistikas, kurā gadā, kāds seriāls ir demonstrēts. Šobrīd mēs redzam, ka ir šie turku izcelsmes vārdiņi. “

Kā norāda Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā, vecāki saviem bērniem izvēlas ne tikai unikālos, bet arī gana tradicionālos vārdus. Kā, piemēram, zēniem aizvadītajā gadā viens no populārākajiem bija Jānis. “Šogad paveicies, jo citus gadus ir bijis, ka ir tikai viens Jānītis vai Līga. Līgas diemžēl vairs tā netiek popularizētas,” saka Ligita Jansone, Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece.

Kā norāda Valsts valodas centra pārstāvis, vērtēšanas kritēriji ir gan vārda nozīme, lietojuma stabilitāte, labskaņa un vārda nesēju skaits. 2018. gadā komisija kalendārā iekļāva tādus vārdus kā Audra, Bille, Saule, Daivis, Ģedemins, Ritums un Saulis. Kalendārā ir arī tādi vārdi kā, piemēram, Ārvalda, kuru neviens vecāks līdz šim nav izvēlējies kā vārdu savam bērnam.  


Foto: Freepik