Latvijā daudzi desmiti cilvēku zaudējuši naudas līdzekļus, uzķeroties uz krāpnieku izveidotām internetbanku lapām. Viltus lapas bieži parādās kā pirmā izvēle, steigā meklējot internetā savu banku. Šis krāpšanas veids šopavasar izkonkurējis e-pastus un telefona zvanus, kas aktīvi Latvijā pielietoti pagājušogad.
Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā maijā saņemti desmitiem iesniegumu no krāpnieku shēmā cietušajiem: kādam Daugavpils iedzīvotājam tie ir vairāk nekā deviņi tūkstoši eiro, Grobiņas iedzīvotājam gandrīz pieci tūkstoši, bet kādam ventspilniekam naudu - arī vairāku tūkstošu apmērā - tomēr ir izdevies atgūt. “Atnāca jauna maksājumu karte, vajadzēja to aktivizēt internetbankā. Viņš “Google” meklētājā ievadīja “Luminor” nosaukumu un izleca uzreiz tieši saite ar internetbanku. Paldies dievam, stāvēja statusā: rezervēts! Mēs sazvanījāmies ar banku, palūdzām, lai aptur maksājumu, nākamajā dienā nauda tika atgriezta,” saka krāpšanas gadījumā cietušās ģimenes pārstāvis.
Maijā nepilns simts Latvijas iedzīvotāju tika apkrāpti, izmantojot viltus “Luminor” internetbanku. Shēma pārliecinoša: cilvēki steigā internetā meklē banku, tad, sekojot reklāmas saitei, lietotājs nonāk mājaslapā, kas līdzinās “Luminor” internetbankai, ievadot savus bankas datus, tiek dota iespēja krāpniekiem piekļūt kontiem. Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa priekšnieks Ansis Zanders aicina: “Tātad - nemeklēt šo “Luminor” internetbanku caur “Google” vai citām meklēšanas sistēmām, bet pārliecināties, ka tā tiešam ir “Luminor” īstā mājas lapa, tikai tad iet iekšā!”
“Luminor” bankas krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits: “Jāpievērš uzmanība, kas ir šie augšējie baneri, kas jums tiek piedāvāti kā reklāma. Bieži vien - un tā ir uzbrukuma sakne - šie linki ir neīsti, zem tiem var slēpties viltus lapa, kas vizuāli atgādina mūsu lapu, bet funkcionāli tāda nav! ''
Banku drošības dienesti informē, ka, ja maksājums nav veikts un cilvēks laikus ir atpazinis viltus mājas lapu, dati var būt kompromitēti. Sadarbībā ar policiju šogad nobloķētas vairāk kā 40 viltus mājas lapas, ziņo “Luminor” bakā.
Rudenī Latvijā esot bijis arī krāpniecisko zvanu vilnis, bet, sākoties karam Ukrainā, zvani krievu valodā atskan retāk. “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops saka: “Interesanti - varbūt tas ir saistīts ar karadarbību Ukrainā. Vēl pirms gada ļoti daudz šādu telefonzvanu nāca tieši no Ukrainas. Kijivas centrā pat aizturēja vairākus telefonoperatoru centrus!''
Šobrīd ir uzsākti vairāki kriminālprocesi, jo pat tie, kas bija informēti, ka nedrīkst atvērt nezināmās saites, nepamanīja, ka krāpnieki kļūst arvien rafinētāki un izdomājuši jauno tendenci - viltus interneta lapas ar aktīvu bankas reklāmas baneri.
#SIF_NVZ2022
