Latvijas iedzīvotāji turpina sniegt dažāda veida palīdzību Ukrainai. Viens no atbalsta veidiem ir automašīnu ziedošana Ukrainas brīvības cīnītājiem. Nedēļas nogalē ceļā uz Ukrainu devās kārtējais konvojs, šoreiz no Alūksnes aizvedot septiņas automašīnas.
Laukumā pie Alūksnes novada pašvaldības sabraukušas septiņas automašīnas, ar kurām ceļu uz Ukrainu brīvprātīgie uzsāka sestdien desmitos no rīta. Šis ir jau sestais nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” rīkotais konvojs. To organizētājs, fonda brīvprātīgais Pāvels Čornijs stāsta, visas automašīnas nonāks armijas vajadzībām. “Vedam mašīnas līdz galam, atdodam džekiem tieši rokās. Parasti tā ir Austrumukraina, Donbasa reģions, Harkivas reģions, šajā reizē arī uz Hersonas pusi brauksim.”
Automašīnas nekad nebrauc tukšas, līdz ar tām uz Ukrainu ved arī huminitāro palīdzību. Kopā būs nosūtītas jau 38 automašīnas. Tās ziedo vietējie, arī citas nepieciešamās lietas. Šajā reizē no septiņām automašīnām tikai viena pirkta par ziedojumiem. Par ziedojumiem tās arī tiek remontētas un sagatavotas tālajam ceļam. Lai šādi braucieni notiktu, Pāvels Čornijs saka, izveidojies tāds kā brīvprātīgo kodols, kuri to visu dara no darba brīvajā laikā, arī ved tās uz Ukrainu. “Visi braucēji, džeki, kas arī ir braukuši, saka, tu skaties ziņas, fotogrāfijas vai video, tas ir pavisam kaut kas cits, kā aizbraukt pašam to ieraudzīt savām acīm. To ar vārdiem nevar noraksturot. To vajag ieraudzīt savām acīm, tad tu ļoti pārvērtē savējās iekšējās vērtības, tu saproti, kas dzīvē ir svarīgs, kas nav tik svarīgs. Tev ir svarīga tava ģimene, tava valsts un brīvība, un šīs trīs pamatlietas ir tās svarīgākās.”
“Es pats pēc tautības esmu ukrainis, man Ukrainā ir radi Harkivā. Es tur esmu bijis pie viņiem. Kā Pāvels teica, tas viss ir jāredz ar savām acīm. Tas ir tā, ka ir jāpalīdz viņiem. Mēs dzīvojam šeit, mums ir miers, mums ir mierīgas debesis, bet tur tagad, sazinos arī ar saviem radiniekiem Harkivā, viņus bombardē praktiski katru dienu. Tur ir tiešām grūti, tur ir smagi, un viņi cīnās. Tā kā Pāvels teica, ka mēs te raudam par jebkuru nieku, tur cilvēki dzīvo mājās, kur no komunālajiem ir elektrība, nav ne apkures, ne ūdens, ne gāzes, nekā nav. Viņi neraud un turpina dzīvot, cīnīties par savu brīvību,” saka nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” brīvprātīgais Aleksandris.
Abi brīvprātīgie saka, šis ir tas mazumiņš, ko var dot no sevis, lai palīdzētu ukraiņiem šajā cīņā uzvarēt. Ja kā civilie nevar aizvest ieročus, kas Ukrainas armijai trūkst, tad vismaz automašīnas, kas arī trūkst, jo tiek bojātas, saspridzinātas un arī lūst. Brīvprātīgie aicina gan ziedot automašīnas, gan ziedot līdzekļus to iegādei un rīkojot šādas akcijas, cenšas gādāt ar dīzeli darbināmus pilnpiedziņas auto. Čornijs: “Tas ir tas, kas ir vajadzīgs puišiem, lai viņi var braukt uz savām pozīcijām un vest ievainotos, dara trakas lietas. Ja arī mums cilvēki ziedo kādu citu mašīnu, katrai mašīnai frontē ir sava vieta, savs darbs, savi pienākumi. Kā mums puiši Ukrainā arī teikuši, karš 80% ir loģistika, tur ir daudz un ātri jāpārvietojas, tāpēc tas ir tas veids, kā mēs varam palīdzēt.”
Nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds” palīdzību Ukrainai sāka sniegt jau pirms desmit gadiem. No 2014. gada līdz 2018. gadam nosūtītas 13 palīdzības kravas. 2022. gada februārī, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu, palīdzības apjoms palielinājies. Uz Ukrainu aizsūtīti ģeneratori, labība, droni, medicīnas aprīkojums, apģērbs, higiēnas preces un citas lietas. “Šobrīd ir vairāk kā akcijas projekts – auto Ukrainai –, bet es gribu teikt mazāk par naudu, bet par cilvēkiem. Tie puiši un vīrieši… uz viņiem balstās Latvija. Ja viņi ir aizmugurē, tad es jūtos droši,” saka nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece.
Kad ceļā uz Ukrainu dosies nākamais konvojs ar saziedotajām automašīnām, šobrīd vēl nav zināms, bet to organizators Pāvels Čornijs vēl piebilda, ka viena automašīna septītajam braucienam jau sagādāta.
