Košām krāsām bagāts tirgus laukums ieskauj Valmieras teātra jaunākās izrādes “Tu saki?” notikumus mākslas telpā “Kurtuve”. Režisore Inese Mičule šo izrādi viedojusi pēc Vizmas Belševicas stāstu krājuma “Nelaime mājās” motīviem, sniedzot skatītājiem iespēju nedaudz aizmirsties melnajā humorā. 

Nedaudz mistiski, bet tajā pašā laikā patiesi cilvēcīgi ir Vizmas Belševicas 1979. gadā radītie tēli stāstu krājumā “Nelaime mājā”. Izrādes režisore Inese Mičule norāda, ka, iestudējot šos stāstus, viņa vēlējusies ļaut skatītājiem izbaudīt teātra burvību un nesteidzīgu atpūtu. “Tā nu tas sanāca, ka gluži nejauši man klēpī iekrita Belševicas stāsti. Es biju pārsteigta, cik patiesībā Belševicas stāsti ir nezināmi arī man. Lasot vienu pēc otra, šķita, kāpēc neizveidot kaut ko vieglu, bet tajā pašā laikā, kā raksta Vizma Belševica, ar ļoti asu skatienu uz cilvēka dabu gan ārēji, gan iekšēji, gan viņa būt, gan nebūt.”

Viens no stāstiem ir par dullo Paulīni un viņas māsu. Daudzi to noteikti atceras no kinofilmas. Arī izrādē dullā Palīne grib redzēt vai mirstamkletai kritums zārkā būs gana labs. Mičule: “Mēs esam uzauguši ar dullās Paulīnes kinofilmu, kas ir īsfilma un bijis diplomdarbs. Tas mums ir ikonisks darbs, līdz ar to šeit ir kaut kas cits, un es ceru, ka skatītāji ieraudzīs to “citu” jau ar mūsdienu acīm, mūsdienu paņēmieniem, jutīs to pašu prieku, ko šī filma viņiem atmiņās atgādina.”

Turpat rosās arī Marta Skapste, kura pēc fiktīvas šķiršanās no Jēkaba Skostiņa uzskata, ka nu viņiem mandas ir divreiz vairāk. Bet andelei tirgū Burbeķīša kapos nolūkojusi glītākās puķes. Viņas tēlā iejūtas aktirse Elīna Vāne. “Man tā ir otrā reize, kad es strādāju ar Belševicu, jo pirmā bija filma Bille. Šeit es esmu brīnišķīga alkoholiķe, nedaudz citādāka gan, kā grāmatā Vizma Belševica uzrakstījusi, jo mūsu stāstā mēs samīlamies, tāpēc es nevaru būt tāda, kā Belševica uzrakstīja.”

“Dzejnieks, no manis jūs nedzirdēsiet nevienu dzejas rindu, ja nu vienīgi nedaudz Šekspīra, bet to lai skatītājs pēc tam pameklē,” saka Valmieras teātra aktieris Ģirts Rāviņš. 

Valmieras teātra aktieris Rihards Jakovels: “Esmu bezgala iemīlējies inspektors Kukāns, kurš beigu galā saņemas un atzīstas savās jūtās.”

Un tam visam pa vidu arī režisors, kurš meklē atbildes uz Hamleta mūžseno jautājumu [būt, vai nebūt? - red.}.

Krāšņu skatuves noformējumu, kas atgādina gan tirgus laukumu, gan arī nedaudz kapus, radījis scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, bet košus tēpus aktieriem veidojusi kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa. 

Režisorei Inesei Mučulei dramatizēt Belševicas stāstus palīdzējis Kārlis Freimanis, savukārt muzikālo noformējumu izrādei radījis mūziķis Edgars Šubrovskis.