“Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” – tāds nosaukums dots unikālai dokumentālajai filmai par vienu no 20. gadsimta ievērojamākajiem latviešiem, dokumentālā kino režisoru un operatoru Juri Podnieku. Filmu šobrīd iespējams skatīt kinoteātros visā Latvijā. Divu stundu laikā skatītāji var izdzīvot Jura Podnieka dzīvi caur kino objektīva aci un līdz šim nepublicētiem Podnieka dienasgrāmatas ierakstiem.
Jura Podnieka spilgtākie profesionālie darbi un iegūtā popularitāte sasaucas ar 20. gadsimta 80. gadiem un filmu “Vai viegli būt jaunam?” (1986), neatkārtojami atspoguļojot vēlā Latvijas okupācijas laika jauniešus un viņu pasaules uztveri, nevēlēšanos samierināties ar bezcerību. “Viņi teica un runāja to, ko jūt un ko domā. Viņi uzticējās Jurim – un te notika tas sprādziens, ka cilvēki saprata, ka var citādāk. Te notika tas moments, cilvēki sāka domāt, sāka pārdomāt. Es vienmēr saku – šī filma patiesībā noveda pie sistēmas sabrukuma, jo cilvēki vairs nevarēja un negribēja pakļauties, kā tas bija gājis gadu gadiem, gadu desmitiem. Un faktiski tas Gorbačova laiks palīdzēja, ka Gorbačovs sludināja: “Mums vajag atklāti runāt par lietām.” Izrādījās, ka tas bija tāds “džins”, kas bija izlaists no pudeles, kas vispār to režīmu nokāva un apēda,” saka filmas “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” režisore Antra Cilinska.
Šo filmu tikai kino teātros vien noskatījās 43 miljoni skatītāju. Tā ieguva arī starptautisku slavu, kas pavēra PSRS “pārbūves” laikā Jurim Podniekam un viņa komandai iespēju veidot dokumentālas filmas starptautiskā līmenī Lielbritānijas lielākajiem TV kanāliem par padomju varas zemestrīci un sabrukumu. Cilinska: “Es domāju, ka Jura ļoti lielais spēks bija skatīt lietas kopumā, skatīt tālāk par savu degungalu, redzēt, ieraudzīt. Tas ir noteikti ir jaudīgāk.”
Dokumentālās filmas “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” ir divas režisores Anna Viduleja un Antra Cilinska. Cilinska bija Podnieka komandas montāžas režisore astoņdesmitajos gados un piedalījusies lielāko darbu tapšanā. Filmā publicēti iepriekš neredzēti dokumentālie kadri, lasīti līdz šim nepublicēti ieraksti no Podnieka pašrocīgi veidotās dienasgrāmatas. Cilinska: “Es domāju, ka tās visas lietas, par kurām filmā arī Juris runā, tas viss ir tā “uz iekšu”, mēs varam reflektēt katrs uz sevi, cik mēs par tām lietām domājam. Kas tas ir tās mūsu vērtības? Par ko mēs iestājamies? Pret ko mēs iestājamies?”
Viens no filmas caurvijošajiem tēlainās izteiksmes līdzekļiem ir peldētājs, kas simbolizē Juri Podnieku un viņa bērnības laika dalību modernajā pieccīņā, kur viena no disciplīnām ir peldēšana. Tas ir nebeidzams process, kā cīņa visas dzīves laikā par pastāvēšanu. Tiklīdz tu apstājies, tu noslīksti.
Juris Podnieks traģiski gāja bojā 1992. gada jūnijā 41 gada vecumā, noslīkstot Zvirgzdu ezerā Kurzemē – netālu no Kuldīgas.
