Atšķirībā no citiem novadiem Garkalnē administratīvi teritoriālā reforma (ATR) vēl nav beigusies. Atbilstoši likumam pagājušā gada nogalē Ropažu novada dome pieņēma Garkalnes sadalīšanas plānu, ko tagad četrās sēdēs izvērtējusi Ādažu novada domes izveidotā darba grupa. Ādažnieki gan vēlas Ropažu plānu papildināt ar ceļa infrastruktūru un publiskās telpas infrastruktūru, kam nepiekrīt Ropažu deputāti.
Strīdi par Garkalnes novadu, kas pirms ATR bija viena no bagātākajām pašvaldībām Latvijā, sākās līdz ar reformas plāniem un turpinās joprojām. Politiķiem nespējot vienoties, ATR Garkalni pievienoja Ropažiem ar piebildi, ka par Garkalnes sadalīšanu līdz 2024. gadam jāvienojas Ādažu un Ropažu novadu domēm. Tomēr arī vietvaru politiķiem nebūt nesokas labāk. Pēc garām diskusijām un strīdiem Ropažu novads nobalsoja par Baltezera un “Mārsili” ciema attīstībai nepieciešamo teritoriju nodošanu Ādažiem, pamatojot to ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem Ropažu novada domes priekšsēdētājas otrais vietnieks Haralds Burkovskis: “Garkalnes pagastā ir divi ciemi, kuros iedzīvotāji nepārprotami un skaidri ir pateikuši – mēs turpmāk vēlamies dzīvot Ādažu novadā. Visas pārējās teritorijas tik viennozīmīgi pateikušas nav. Es atvainojos, 10% iedzīvotāju nevar lemt par 90% cilvēku, neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ tie cilvēki nav piedalījušies aptaujā.”
Pretējs viedoklis ir vairākumam respondentu un Ādažu novada domei, kuri uzskata, ka Ādažiem jāpievieno visa Garkalne, izņemot Amatnieku ciemu, kas vēlas palikt Ropažos. Atbilstoši likumam Ādažu deputātiem jāizvērtē Ropažu pieņemtais plāns, ko izveidotā darba grupa četrās sēdēs arī izdarījusi. Tomēr ar citādām plānošanas metodēm. Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone: “Mēs esam saņemuši plānu, izvērtējuši to, lūdzam šim plānam, proti – šai iedzīvotāju kopienai, nodrošināt funkcionālu savienojumu ar A2, nodrošināt ceļu infrastruktūru un rekreācijas jeb publiskās telpas infrastruktūru. Tas nav jauns plāns. Tas ir Ropažu piedāvātais plāns, kuru mūsu eksperti, un arī RPR saskata kā saimnieciski, sociāli, tehniski labāku variantu.”
Ādažu sagatavotajā priekšlikumā pēc iesniegā plāna izvērtēšanas būtu par 70 iedzīvotājiem vairāk. Galvenokārt uz viensētu rēķina. Par 20 km2 palielinātos Ādažiem atdotās meža platības, bet gandrīz par 19 km ceļu kopgarums. Rīgas plānošanas reģiona eksperts, kuram gan ir tikai padomdevēja tiesības, sliecas piekrist Ādažu priekšlikumam. “Šis gadījums, ko ir pārskatījusi Ādažu pašvaldība, balstoties uz Ropažu novada iesniegto, tam ir sava teritoriālā loģika, balstoties uz novada attīstības perspektīvām mobilitātes kontekstā,” saka Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš.
Ādažu izstrādātais priekšlikums nav nekas jauns, jo tas jau paredzēts novada izstrādātajā attīstības stratēģijā. Tomēr ropažnieki neuzskata to par pieņemamu. Burkovskis: “Man drīzāk ir pretjautājums Ādažu novada pašvaldībai, kas ir viņu interese – nevienoties par mūsu pieņemto plānu? Tautas valodā runājot, viņi ir gatavi “uzmest” Baltezera un Mārsila iedzīvotājus, kuri šo vēlmi ir pauduši.”
Ropažu novada domes deputāte Rita Riekstiņa-Doļģe: “Pēc būtības es uzskatu, ka šis ATR likuma punkts ir brāķis. Šī sadalīšana, ko ielobēja noteikti politiskie spēki.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Viesturs Razumovskis: “Manuprāt, šobrīd pašvaldības jau ir demonstrējušas, ka nevar vienoties par vienu vai otru jautājumu. Šobrīd likumā ir pateikts, ka ir jāvienojas par šo jautājumu, ja nē, tad ir spēkā tā, kā šobrīd likumā noteikts, – Garkalnes pagasts paliek Ropažu novada sastāvā.”
Pēc 2025. gada gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām atkal būšot iespēja sākt visu no sākuma un mēģināt pierādīt, kāpēc labāk būtu dzīvot vienā vai citā pašvaldībā.
