Skolotāji nereti darbā saskaras ar skolēnu negatīvo attieksmi, viņus apceļot un aizskarot. Šī tendence parādās arī internetā. Tā arī aizvadītā mēneša laikā “Drossinternets.lv” ziņojumu līnijā ir strauji pieaudzis ziņojumu skaits par skolotāju apcelšanu virtuālajā vidē. Skolās šo problēmu cenšas risināt – runājot gan ar pašiem skolēniem, gan skolotājiem sniedzot psihologa palīdzību.
Apzvanot vairākas Zemgales reģiona skolas, ne vienā vien saka, ka pedagogi ir saskārušies ar apcelšanu skolā un sociālajos medijos. Vispopulārākā platforma, kurā skolēni izplata izsmejošu un apkaunojošu attieksmi, ir “Instagram”. Piemēram, tiek veidoti ieraksti, minot konkrētu skolotāju vārdus un uzvārdus, veltot viņiem apvainojošus epitetus, ir uzņemtas bildes un ierakstīti video. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: “Fotogrāfijas no ikdienas skolas ainām. Esam redzējuši, ka skolēni ņem no sociālajiem tīkliem – vai kur nu viņi atrod – skolotāju fotogrāfijas, izķēmo tās, veido dažādas memes.”
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā skolotāja cieņas aizskaršanas gadījums ir noticis šajā semestrī. Sīkāk gan par to nestāsta. Tikusi piesaistīta arī Valsts Policija, taču neesot pieticis pierādījumu, lai lietu atrisinātu. Skola šo problēmu risināja pati ar psihologa palīdzību. “Tas ir skolas un skolotāju darbs – runāt. Pietiekami daudzos gadījumos jaunieši, īpaši pusaudžu vecumā, vienkārši nav aizdomājušies par to, kā otrs cilvēks jūtas,” norāda Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore Sigita Kūla.
Skolēniem skolās māca par uzvedību virtuālajā vidē, tas notiek gan klases stundās, gan viesstundās, piedaloties Valsts policijas un citu organizāciju pārstāvjiem. Tajā brīdī bērni visu labi saprot, taču vēlāk jau atkal izgāž savas dusmas pār pedagogiem tieši sociālajos medijos. Skolotāji bieži to noklusē. Olaines 1. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Inese Protopopova: “Ļoti daudz skolotāju vienkārši nepasaka, un mēs pēc tam to uzzinām no malas, piemēram, no skolēniem. Protams, ne jau visi skolēni ir tie, kas iesaistās šajās aktivitātēs.”
Skolotāji šādas situācijas noklusē, jo ir kauns, kā arī šķiet, ka darba kolēģi vai citi viņus nosodīs. Lai risinātu šādus pārdzīvojumus, pedagogiem ir iespēja vērsties pēc psihologa palīdzības. Kādam nepieciešama viena konsultācija, citam vairākas. Tās viņiem nepieciešamas arī, lai spētu pēc tam atkal tikties ar tiem pašiem bērniem un kontrolēt savas emocijas. Olaines 1. Vidusskolas sociālā pedagoģe Iveta Tīsenkopfa saka: “Citiem ir ļoti grūti, ļoti grūti pārkāpt slieksnim un uzsākt darbu. Tomēr skolotāji jau ir sakrājuši savu pieredzi, bagāžu. Skolotāji ir gatavi pārkāpt šim pāri, viņi iet un strādā. Nav variantu!”
Valsts policija norāda, ka netiek veikta uzskaite par noziedzīgajiem nodarījumiem vai pārkāpumiem, kas vērsti no skolēnu puses pret pedagogiem. Tomēr skolotājam ir tiesības policijā uzrakstīt iesniegumu.
#SIF_NVZ2022
