Salas novada Ošānos cer uz baltā stārķa atgriešanos

Ošānos pagājušajā septembrī tika izpostīta kāda stārķa ligzda. Iedzīvotāji ar sašutumu vērsās Salas novada pašvaldībā ar lūgumu, vai tiešām nevar ligzdu atjaunot.

Biruta, Ošānu ciema iedzīvotāja, saka: “Nevienam viņš netraucēja, pat bija vienu gadu tā, ka elektriķu puiši speciāli uztaisīja paliktni un uzlika staba galā, lai netraucē vadiem, lai būtu komforti gan viņiem strādāt, gan tam stārķim. Tagad te notika elektrības rekonstrukcija, kabeļi savilkti, stabu nogāza, ligzda mētājas.”

Stabs tika noņemts pēc akciju sabiedrības “Sadales tīkls” instrukcijām, un uzņēmumā toreiz skaidroja, ka ligzdas nojaukšanai tika saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Lai gan likumīga, bet vietējo acīs tā bija nežēlīga rīcība. Salas novada pašvaldībā toreiz solīja uzstādīt jaunu ligzdas balstu, un tagad tas izdarīts.

SIA “JEC” pēc pašvaldības pasūtījuma veica jauna balsta uzstādīšanu. Desmit metru garā staba galā tika piestiprināta jauna metāla stārķa ligzdas pamatne. Salas novada domei šie darbi kopumā izmaksāja aptuveni 800 eiro. Ligzdas balsts ar pamatni gan tika uzstādīts nevis vecajā vietā, bet ielas pretējā pusē – netālu no iepriekšējās vietas esošajā zemes gabalā.

Ošānu ciema iedzīvotāji pauž prieku par to, ka pavasarī stārķim būs, kur atgriezties. “Mēs esam priecīgi tiešām. Gaidām, protams, kad atlidos, bet cerēsim, ka atlidos uz jauno vietu, nemeklēs veco vietu,” saka Elita.

Ar ornitologiem vietvara gan nav konsultējusies, bet pauž cerību, ka darbs nebūs paveikts veltīgi. Speciālisti skaidro, ka lielākā daļa paveikta pareizi, bet viens apstāklis šajā gadījumā nav ņemts vērā, proti, pamatne nav nokrāsota ar kaļķi.

Ornitologs Aigars Pērkons pauž: “Potenciālais ligzdotājs, ja viņš redz, ka kāds jau ir vismaz sēdējis uz tās platformas un mēģinājis aizņemt to ligzdvietu, tas viņiem kā stimuls. Ja nav tā balsinājuma ar krītu vai kaļķi, tad ir varbūtība, ka viņš nepieņem to jauno ligzdošanas vietu, jo mēdz būt gadījumi, kad elektriķi, labu gribēdami uzliek, ir reizes, kad nepieņem to jauno ligzdvietu.”

Vietējie cer, ka svētelis, atlidojis no siltajām zemēm, pamanīs jaunumu un to izvēlēsies par savu mājvietu. Jāpiebilst, ka stabs uzlikts pēdējā brīdī, jo dažviet Latvijā jau manīta stārķu atgriešanās.