Atzīmējot Starptautisko meža dienu, meža ugunsdzēsības stacijā Babītē atklāta izstāde “Mežs un uguns”. Tā gan neesot domāta kā mākslas izstāde, bet kā iespēja izglītot sabiedrību, uzskatāmi parādot mežu pirms ugunsgrēka, kad tajā plosās liesmas un kas no tā paliek pāri, kad sarkanais gailis apslāpēts. Valsts meža dienesta (VMD) statistika liecina, ka pagājušajā gadā izdeguši 636 hektāri meža. Vairums gadījumos ugunsgrēka iemesls esot cilvēka neuzmanīga rīcība ar uguni.

VMD ugunsapsardzības inženieris Dzintars Rozens vairākas desmitgades aktīvi piedalījies meža ugunsgrēku dzēšanā, bet līdzi allaž bijis arī fotoaparāts. Tagad meža ugunsdzēsības stacijā Babītē 29 fotoattēli no pēdējās desmitgades ugunsgrēkiem apkopoti izstādē “Mežs un uguns”.

Izstāde veidota trīs daļās – zaļais mežs, ko Dzintaram Rozenam patīkot fotogrāfēt visvairāk, tāpat kā ziedus un citu dzīvo dabu. Otrā daļa – ugunsliesmas, bet trešajā – tas, kas palicis no meža pēc ugunsgrēka nodzēšanas. “Tie nav tikai uzņēmumi, tā ir pati reālā dzīve, kādu postažu rada uguns. Lai cilvēkiem vispār rodas priekšstats par to, ko viņi atstāj mežā. Kādas ir sekas un kāds ir nobeigums. Tā doma vairāk ir par sabiedrības izglītošanu. Es gribētu teikt, ka nosaukums varētu būt arī – “Padomā”.”

Un padomāt ir par ko. Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 653 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši 636 hektāri meža. Kā norāda VMD Vides un aizsardzības daļas vadītāja vietnieks, to varot saukt par vidēju degšanas gadu. Dažkārt ugunsgrēkus izraisot arī dzīvnieki, tomēr tie esot reti gadījumi. “Ir viens meža ugunsgrēks fiksēts no stārķa. Viņš iekrita augstsprieguma tīkla vados, no kā aizdegās mežs,” saka Rozens.

VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis: “Statistika rāda, ka katru gadu lielākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēks, darbība, bezdarbība, ļaunprātība, neuzmanība. Cilvēks tomēr ir pamatā pie mežu ugunsgrēku izcelšanās.”

Rozens: “Pilsētniekam ir pat grūti iedomāties, lai viņš cik apzinīgs būtu. Ja nomet izsmēķi uz asfalta, nekas nenotiek. Ja viņš ieiet mežā, viņš tāpat pēc pieraduma nomet, bet rezultāts var būt dažāds.”

Meža ugunsgrēku dzēsējiem aktīvākais darba laiks esot pavasaris un rudens puse, kad sākas sēņu un ogu laiks. Visdegošākais esot Rīgas reģions. Jaunķiķis: “Tas ir saistīts ar to, ka šīs virsmežniecības teritorijā ir Rīgas un Jūrmalas pilsētas ar mežiem, ar iedzīvotājiem ar lielo piepilsētas mežu noslogotību ar cilvēkiem.”

Apskatīt izstādi, kas liek aizdomāties par to, ko darām mežā, vēl rīt var meža ugunsdzēsības stacijā Babītē, bet pēc tam tā apceļos mežniecības.