Dzīvais cimds. Cēsu muzejā izstāde

Cēsu muzejā šovakar atklāta cimdu meistares un domātājas Jettes Užānes simtgadei veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tas būs īpašs ceļojums, kas mudinās ieklausīties dabas, sievietes, bērna, Latvijas un mākslas balsīs. ReTV filmēšanas komanda Cēsu muzejā paviesojās vēl īsi pirms izstādes atklāšanas,ielūkojās, kā notiek tās iekārtošana.

Cimdu Jettiņa, kā viņu mēdza dēvēt tautā, 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā daudziem cilvēkiem Latvijā bija sava veida iedvesmas avots. Bērnībā pārcietusi smagu kaiti un zaudējusi spēju staigāt, viņa visu mūžu pavadīja ratiņkrēslā, taču sirds siltumu un labestību tādēļ nezaudēja. Kā stāsta Jettei Užānei veltītās izstādes kuratore Elīna Apsīte, kura bērnībā daudzas vasaras pavadījusi Jettiņas mājās Dzērbenes pagastā, daba bija viens no viņas spēka avotiem. Tāpēc tā ienāk arī izstādē. “Mums ir nepieciešams cilvēku aizvest tuvāk pie sevis, un to var izdarīt tieši caur dabu. Tas ir veids, kā mēs ienākam pilnīgi citā pasaulē. Jettiņa teica, ka viņa ir kā ērkšķrozīte un drīz būs apaugusi rozēs, tā kaut kādā mērā ir metafora.”

Īpaša Latvijas kultūras zīme ir katrs Jettiņas adītais cimdu pāris, jo ikvienam no tiem ir savs stāsts. Ar Jettes rokām tapuši pat veseli cimdu cikli, kas veltīti kādiem konkrētiem notikumiem vai arī literāriem darbiem. Apsīte: “Ir sievietes balss, dabas balss, Latvijas balss, bērna balss un mākslas balss. Tās ir tās nodaļas, teritorijas un telpas, kurās mēs sarunājamies ar izstādes apmeklētājiem par sev un Jettei svarīgām tēmām.”

Izstādē sava vieta atvēlēta Jettes adītajiem politiskajiem cimdiem. Barikāžu laikā nekādi bez siltiem cimdiem neiztika. Izrādās, ka arī politiķis Māris Gailis ir ticis pie Jettes adītajiem cimdiem. 

Zīmīgi, ka visi eksponātu apraksti un noformējums šajā izstādē ir ar mākslinieka roku rūpīgi darināts. Tikpat pārdomāti un cītīgi, kā Jettiņas savulaik adītie dūrianīši. “Mēs ļoti vēlējāmies, lai izstādē nekur netiek izmantots neviens digitālais fonts. Tad ir tas roku darbs, jo tā kā arī Jettiņa rakstīja daudz dienasgrāmatas, tad arī šī ir tāda personīga sasaiste ar viņas darbu. Tad mums likās, ka būtu daudz interesantāk un īpašāk visu to darbu izdarīt ar roku.”

Izstādē izvietotie cimdu cikli mīsies ar audio un video materiāliem par Cimdu Jettiņas dzīvi, ierakstiem no viņas dienasgrāmatas un vēstulēm. Tāpat apmeklētājiem būs iespēja arī līdzdarboties, adot cimdu pāri Jettei. Apsīte: “Paņem lielās bambusa adatas un mēģini adīt. Ja nekad to neesi darījis,vai gribi atcerēties no skolas laikiem, tad mēģini. Ir jau arī tādi apmeklētāji, kuri labi rokdarbnieki, tad viņi paņems tehnisko zīmējumu, izskaitīs rindiņu, kurā beidzis iepriekšējais apmeklētājs un tad uzadīs savu rindiņu, uzrakstīs savu vārdu. Kad izstādi noslēgsim, decembra nogalē, tad mēs visi prezentēsim Jettes cimdu. 

Zīmīgi, ka izstāde iekārtota tā, lai, ja Jette vēl būtu dzīva, arī viņa pati to varētu piedzīvot, sēžot savā ratiņkrēslā. 

Apsīte: “Visas virtīnas būs tādā augstumā, lai cilvēks ratiņkrēslā var redzēt, lai bērni var redzēt, jo Jettiņai bija ļoti svarīgi bērni. Visur uzbrauktuves, lai ar ratiņiem un ratiem var tikt augšā.”

Jettes Užānes simtgadei veltītā izstāde Cēsu muzejā būs aplūkojama arī sestdien Muzeju nakts laikā, kad Cēsu Jaunās pils pagalmā notiks Uguns rituāls ar gaismas skulptūras “Dzīvas cimds” iedegšanu.