Negatīva attieksme pret mediķiem pastiprinājusies, sākoties kovida pandēmijai

Ik dienu mediķi pacientiem palīdz atgūt veselību. Tiesa gan – ne visi iedzīvotāji to novērtē. Nereti ārstniecības personas saskaras ar agresivitāti vai pat vardarbību no pacientu puses. Latvijas Ārstu biedrības veiktajā aptaujā par mediķu pieredzi ar agresīviem pacientiem liela daļa atzinusi, ka šāda pieredze viņiem ir. Vairums no tiem ar šādām situācijām darba laikā ir saskārušies pat vairākkārt. 

Latvijas Ārstu biedrības veiktajā aptaujā ar savu pieredzi dalījās vairāk nekā 1700 mediķu. Ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses ir saskārušies krietni vairāk nekā puse no šiem mediķiem. “61% ir saskāries ar vardarbību darbā. Tā nav fiziska vardarbība, tā ir arī vārdiska, mutiska. Pie tam – ļoti lielai daļai tas nebija viens gadījums, tie bija trīs gadījumi un vairāk, kur ir šāds fakts noticis. No visiem kolēģiem 90 bija vērsušies arī policijā, bet tikai 30 cilvēkiem bija pieņemts tas iesniegums,” saka Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Par savu pieredzi, kāda ir ārstējošajam personālam saistībā ar agresīviem pacientiem, Vidzemes slimnīcā stāsta, pēdējos gados tā ir kļuvusi par aktuālu problēmu. Viņuprāt, agresivitāte un negatīva attieksme pret mediķiem pastiprinājusies, sākoties kovida pandēmijai. Vidzemes slimnīcas valdes loceklis Andis Krūmiņš: “Tas ir vienmēr bijis, bet tas saasinājās tieši kovida pandēmijas laikā, kad pacienti kļuva neapmierināti ar veselības sistēmu, ar pieejamību.”

Ārsti iezīmē, vairumā gadījumu pacienti kļūst vardarbīgi pret ārstiem, kad ir lietojuši apreibinošas vielas, taču ir arī gadījumi, kad pacienti vienkārši savas emocijas nekontrolē. Aizsilniece: “Protams, ka cilvēki kļūst dusmīgi, ja viņi uzzina par savu kaut kādu veselības problēmu, par kādu zaudējumu, par tuvinieku zaudējumu, cilvēks skumst un dusmojas. Tās dusmas nāk pāri mediķa galvai.”

Ārstuprāt, sabiedrības normas attiecībā pret mediķiem ir pagaisušas. Latvijas Ārstu biedrība ir vērsusies Tieslietu ministrijā, lai veiktu grozījumus likumā, kas paredzētu atbildību pacientam, ja bijis vardarbīgs pret mediķi – līdzīgi, kā tas ir ugunsdzēsējiem, policijas darbiniekiem un valsts pārvaldē strādājošajiem. Aizsilniece: “Jāparedz šī speciālā attieksme pret tiem kolēģiem, kas strādā Neatliekamajā medicīnas palīdzības dienestā. Ja tiek uzskatīts, ka visi mediķi nē, tad neatliekamajā medicīnas palīdzības dienestā strādājošiem noteikti vajag, jo viņi saskaras ar šādām situācijām ikdienā visvairāk.”

Arī Vidzemes slimnīcā norāda, visvairāk mediķi ar pacientu agresivitāti saskaras tieši uzņemšanas nodaļā.Vidzemes slimnīcas pārstāve Guna Ozola: “Mēs saskaramies ar šāda veida problēmām arvien biežāk. Jāatzīst, ka tas nav nedēļā viens vai divi gadījumi. Patiesībā, ja mums ir diennakts dežūra, tad mēs ar to saskaramies pat viens līdz divi pacienti diennaktī, kas, manuprāt, ir ļoti daudz un nav pieņemami.”

Vidzemes slimnīcas valdes loceklis Andis Krūmiņš: “Mēs esam izstrādājuši algoritmu ar iekšējo drošības dienestu, kā rīkoties šādos gadījumos. Šobrīd esam uzrunājuši pašvaldības policiju, kā mēs varētu ciešāk sadarboties.”

Andis Krūmiņš norāda, arī mediķi var pieļaut kļūdas komunikācijā ar pacientu. Arī tas pacientos var izraisīt agresivitāti. Taču šādi incidenti mediķus var noslogot vēl vairāk. “Jāsaprot, ka šī psihoemocionālā vai arī pat fiziskā vardarbība būtībā ietekmē ne tikai pašu mediķi, bet tas ietekmē visu ārstniecības procesu, būtībā arī sabiedrības veselību kopumā.”

Aizsilniece: “Svarīgākais, kas mums visiem ir jāmācās un ar ko mums ir jāstrādā, ir tas, kā mēs savā starpā komunicējam gan sabiedrībā kopumā, gan arī pacienti ar mediķiem, gan mediķi ar pacientiem. Es negribu teikt, ka visi mēs esam balti un pūkaini. Mūsu pusē arī ir aspekti, par kuriem ir jārunā savā starpā, jāuzlabo, piemēram, mūsu komunikācija.”

Speciālisti uzsver, mērķis nav pacientus ierobežot vai sodīt, bet radīt izpratni par cieņpilnu attieksmi starp mediķi un pacientu.