Gribētu, lai jaunie sportisti ir ne tikai labi sportisti, bet arī gudri cilvēki

Šobrīd Murjāņu sporta ģimnāzija ir vienīgā valsts dibināta vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā. Gadu laikā ir izskanējis daudz runu par skolas nākotni. Tādēļ, lai spriestu par sporta ģimnāzijas tālāko attīstību, šodien Saeimas Sporta apakškomisija aizvadīja sēdi Murjāņos. Tās laikā klātesošos ar prezentācijām par Murjāņu sporta ģimnāzijas līdzišinējo darbību iepazīstināja skolas direktors un IZM.

Šogad Murjāņu sporta ģimnāzijā mācās 371 skolēns. Programmu īstenošana notiek Murjānos un Jūrmalā. Lai ģimnāzija arī turpmāk veiksmīgi pastāvētu un spētu sagatavot augstas klases sportistus, ir nepieciešamas pārmaiņas. To atzīst arī skolas direktors Sergejs Čevers, sakot, ka skolai arī jau 10 gadus nav mainījies finansējums.  “Ir cilvēki, kas interesējas, lai sakārtotu sporta sistēmu Latvijā. Mēs esam par pārmaiņām, arī Murjāņu sporta ģimnāzijā. Tādā modelī, kā ir strādāts gandrīz 60 gadus, šī situācija ir jāmaina. Jābūt ir izmaiņām, lai efektīvāk varētu izmantot valsts finansējumu.”

Viens no veidiem, kā īstenot pārmaiņas, ir attīstīt citus sporta veidus. Šobrīd Murjāņos var apgūt kamaniņu sportu, riteņbraukšanu, vieglatlētiku, volejbolu un handbolu, bet Jūrmalā – airēšanu, smaiļošanu un kano airēšanu. Par kādiem citiem sporta veidiem varētu būt runa, šobrīd netiek precizēts. IZM Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule: “Gan ģimnāzijas direktors, gan mēs no ministrijas puses, gan sporta apakškomisijas deputāti uzskatām, ka ir jāvērtē esošā situācija, situācijas izvērtējumam jārezultējās turpmākajā attīstībā. Iespējams, attīstot citus sporta veidus, daļu saglabājot esošos. To vērtējot kopsakarā ar sporta federāciju iesaisti. Ne tikai atbalstā un priekā sporta federācija var īstenot sporta izglītības programmas, bet sagaidot no federācijām finansiālu iesaisti.”

Arī Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis uzskata, ka ir nepieciešama diskusija par tiem sporta veidiem, kas turpmāk varētu tikt iekļauti mācību procesā. Viņš arī skaidro, ka šobrīd nav pamata runām par to, ka mācības Murjāņos varētu nenotikt. “Es domāju, ka tāds veidojums kā Murjāņu sporta ģimnāzija valstij ir nepieciešams. Jautājums ir par formu. Kādā veidā skola funkcionē un strādā. Mums ir nepieciešama diskusija par sporta veidiem, ar kuriem ir iespēja nodarboties ģimnāzijā. Domāju, ka jautājums par skolas eksistenci nav aktuāls.”

Nepieciešami ir arī īstermiņa mērķi, ko no sporta ģimnāzijas sagaidīt, pēc, piemēram, diviem gadiem. Daugavietis: “Tas, kas ir nepieciešams, no IZM sagaidīt to, ka tiek izstrādāta vidēja termiņa stratēģija konkrētam laika posmam, kur viņi redz, kur skola virzās. Skola var daudz ko gribēt un plānot izdarīt. Ja nebūs atbalsta no ministrijas puses, tad to ir salīdzinoši grūti veikt. Tapēc ar kolēģiem vienojāmies, ka uzdosim ministrijai vidēja termiņā stratēģiju izstrādāt.”

Skolas direktoram Sergejam Čeveram ir skaidri mācību iestādes galvenie mērķi. Viens no tiem, lai jaunieši, kuru skolu pabeidz ir ne tikai labi sportisti, bet pats galvenais – labi un gudri cilvēki. “Sakārtot kopā ar federācijām sporta veidus, kuri varētu Murjāņos attīstīties. Skatīties, lai šie sporta veidi tolerētu savā starpā. Kopējais darbs veidotos ar skolu, federāciju un vecākiem. Strādāt pie vidējās un pamatizglītības līmeņa paaugstināšanas. Šajā brīdī mēs esam vidējā centralizēto eksāmenu līmenī, bet mēs gribētu, lai jaunie sportisti ne tikai labi sportisti, bet arī gudri cilvēki.”

Pēdējos gados, lai iestātos skolā, konkursā par vienu vietu cīnās četri jaunieši. Tomēr Murjāņu sporta ģimnāzijas direktors uzskata, ka mūsdienu jaunatne kļūst arvien vājāka, tādēļ nepieciešams atrast talantus, kas arī turpmāk varētu nest Latvijas vārdu pasaulē.