Daudzviet Vidzemē un Latgalē ziemas rapša vietā šopavasar paveras tumši brūns lauks. Aizvadītajā ziemā ir iznīkuši pat 90% no rudenī iesētajiem rapšiem. Zemnieku saimniecībā “Rožkalni” Smiltenes novadā lēš, ka šopavasar jāpārsēj būs pilnībā visi ziemas rapšu lauki. Labāk ziemojuši ir graudaugi, taču arī tie zemākajās vietās ir izslīkuši. 

Zemnieku saimniecības “Rožkalni” agronoms Gatis Pētersons tik bēdīgu ainu ziemas rapša sējumos neatminas. Viņš norāda, ka rudenī rapši bija izcili sacerojuši un augi bijuši spēcīgi, taču laiksapstākļi ziemā sējumiem bijuši ļoti nelabvēlīgi. “Pēc jaunā gada uznāca kailsals. Plus vēl spēcīgais vējš, kas piebeidza to rapsi. Var redzēt atsevišķus laukus mežmalās, kur vēl pa kādam rapsim ir dzīvs, vēl smuks zaļums. Te var vēl vienu redzēt – kaut ko sācis ir dzīt, bet cik tas būs, tas nav nekas, jo uz kvadrātmetru vajag vismaz astoņus dzīvus augus, te uz kvadrātmetru atradām vienu pusdzīvu, bet tas nenozīmē, ka spējīgs sevi attīstīt un dot kādu ražu.”

Kā norāda Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra augkopības eksperts Andris Skudra, jau rudenī augsne bija pamatīgi pārmitrināta. Iestājoties kailsalam, augiem tas bija liktenīgi. “Kad nāca janvāris, 7., 8. janvāris, temeratūra ļoti nokritās. Mums Vidzemē bija -25, Daugalvpilī tie bija -29 grādi, kas kailsala ietekmē bija kritiskākais periods, kad rapši šo sala triecienu nespēja izturēt. Tad arī izsala rapši lielākajā daļā Vidzemes un Latgales.”

“Rožkalnu” saimniecībā ziemas rapsis bija iespēts 170 hektāru platībā, agronoms norāda, ka tas viss šopavasar būs jāpārsēj. Šādā laukā rudenī uz vienu hektāru ieguldīts ap 500 eiro, kādu daļu no zaudējumiem gan segs apdrošinātāji. Pētersons: “Sēsim noteikti vasaras rapsi. Varbūt, ka ne visos laukos. Mēģināsim audzēt vasaras rapsi, bet tamatkal sākas problēmas kukaiņi, ar kuriem jācīnās – spīdulis spradzis.”

Tikmēr graudaugu sējumos situācija ir krietni cerīgāka. Augkopības konsultāts Andris Skudra norāda, ka vislabāk pārziemojuši rudzi, tikmēr mieži tīrumos daudzviet ir izsutuši, vietām vērojams arī sniega pelējums. Savukārt kailsala ietekmē daudzviet uz laukiem izveidojušās pamatīgas ūdens lāmas, kur augi slīkst. “Liela nozīme šobrīd, kāda ir šķirne, jo no šķirnes atkarīga arī ir ziemošana, protams, arī izsējas norma un sēklas sējas temiņš, kad sējām laukus. Kailsala ietekmē reāli zeme bija mitra un sasala ļoti dziļi. Vidzemē, Latgalē vēl joprojām stāv ledus kārta, kas nav izkususi, joprojām lauki mirkst mitrumā. Kad šis ledus gabals atlaidīsies, no dziļākiem slāņiem, tad arī stabilizēsies situācija, tad mēs kopumā redzēsim un sapratīsim cik tad augi būs pārziemojuši.”

 Skudra norāda, ka līdzīga situācija bija pirms aptuveni desmit gadiem, kad Zemgalē kailsala dēļ nācās pārsēt aptuveni 70 līdz 80% ziemāju. Lauku darbus zemnieki Vidzemē un Latgalē varētu sākt aptuveni pēc Lieldienām. Vispirms jāpiebarojot ziemāju sējumi, savukārt aprīļa vidū varētu sākties sējas darbi.