Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma pārziņā ir ap 700 dzīvojamo māju, taču vien 13 ir veikts pilnīgs vai daļējs renovācijas process. Sarunas notiek vēl ar 9 māju iedzīvotājiem.
SIA “DDzKSU” ražošanas un tehniskās daļas vadītājs Nikolajs Petkevičs atzīst: “Tas, ka renovācija ir jāveic, to saprot visi mūsu pilsētas iedzīvotāji. Jautājums ir par to, ka ekonomiskā puse ir tāda, ka pat neskatoties uz Altum finansiālo atbalstu 50% apmērā no kopējām renovācijas izmaksām, tā atlikusī summa, kas cilvēkiem jāizmaksā, ir gana liela.”
Lai finansiālais slogs, kas jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem, būtu mazāks, daļa piekrīt ēkas stāvokli uzlabot pamazām - nomainīt jumtu un siltināt bēniņus.
Māju renovācija salīdzinoši gausi norit arī Rēzeknē. “Rēzeknes namsaimnieka” pārziņā ir 270 daudzdzīvokļu mājas. No tām renovētas vien 10. Par renovācijas uzsākšanu šobrīd spriež vēl 12 māju iedzīvotāji.
“Protams, ir atkarīgs no tā, cik ātri Latvija kopumā izies no krīzes, cik ātri Latgales reģions spēs atgūties no pandēmijas sekām, kuras šobrīd ir radītas. Tad mēs arī redzēsim tos tempus, kas ir iespējami,” atzīst SIA “Rēzeknes namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.
Pozitīvāka situācija ir Preiļos, kur no 100 daudzīvokļu mājām renovētas ir 8, kas ir lielākais īpatsvars no aplūkotajām pilsētām. Šobrīd tiek renovēta vēl viena māja, drīzumā renovācijas process tiks uzsākts vēl divām.
Īpaši izceļas Valmieras pilsēta, ja salīdzina ar situāciju citos reģionos. Tur nosiltināta puse no daudzdzīvokļu mājām. Viens no iemesliem, kā vērtē pašvaldībā, energoefektivitātes projekti tika uzsākti vēl pirms bija iespēja pieteikties struktūrfondu līdzekļiem.
Šobrīd, izmantojot Altum atbalstu, vidējā ikmēneša kredīta maksa, kas ņemta mājas energoefektivitātes uzlabošanai, var sasniegt 50 līdz 100 eiro, taču pēc renovācijas rēķini par apkuri būtiski samazinās. Preiļos un Daugavpilī secina, ka ietaupījums ir pat līdz 70%.
