27. aprīlī tiek atzīmēta Latgales kongresa diena. To sagaidot, norisinās dažādi pasākumi. Tostarp Varakļānos Latgaliešu kultūras biedrība pulcēja interesentus uz forumu, kurā aktualizēta arī latgaliešu valodas dzīvotspēja, skatot tieši Varakļānu kultūrtelpu. 

Varakļānu devums Latgales kultūrvēsturē ir ļoti nozīmīgs, šeit ir dzimis latgaliešu gramatikas autors Pēteris Strods, virkne rakstnieku un dzejnieku, sabiedriskie un politiskie darbinieki. Varakļānu novada vadība vēlas nākotni saistīt ar Madonas novadu, tāpēc Latgales sabiedriskās organizācijas pauž bažas par latgaliešu valodas un latgaliskās kultūrvides saglabāšanu. 

Varakļānu vidusskolas skolēnu aptaujā secināts, ka jaunieši prot latgaliski, bet runā maz. Deina Svilāne, kura veica aptauju, ReTV uzsver, ka domas jauniešu vidū dalās, bet vismaz puse gribētu Varakļānu skolā apgūt latgaliešu rakstu valodu. “Tā piecdesmit uz piecdesmit. Varētu teikt ka. Daļa domā, ka mēs nerunāsim tāpēc, ka vairāk jau runājam ar anglicismiem. Bet daļa saka, ka varētu būt, ka latgaliešu valoda kļūst par priekšmetu – tāpat kā angļu vai latviešu valoda.’’

Varakļānu vidusskolas 12. klases skolniece Simona Pastare ReTV stāsta, ka ģimenē runā latgaliski, bet skolā ar vienaudžiem latviešu literārajā valodā. Viņa neuzskata, ka latgaliešu kultūrtelpa Varakļānos ir apdraudēta. “Es domāju, ja tā būtu kāda viena stunda nedēļā, ietu. Galvenais, lai tā nebūtu tāda parasta, ka tu sēdi un klausies, bet ka tev ir pašam jāiesaistās, lai tās stundas ir interesantas.”

Varakļānu foruma pamatideja bija atkārtoti izglītot par latgaliešu valodas statusa un funkcionalitātes jautājumiem. Diskusijā piedalījās pazīstami latgaliešu literāti – Valentīns Lukaševics, Ilze Sperga, valodniece Ilga Šuplinska, Juris Cibulis –, bet pasākumu vadīja jurists Agris Bitāns.

Valodnieks Juris Cibuļs uzskata, ka valsts politika ir jāveido tā, ka katram bērnam Latgalē ir iespējas apgūt savu vectēvu valodu. “Pirmkārt, obligāts mācību priekšmets – latgaliešu valoda visās Latgales skolās. Mēs ļoti labi zinām, ka neviens mazais bērns pats labprātīgi 1. klasē uz skolu neies. Viņš ir jāaizved, jāapsēdina. Viņam ir jāparāda. Vārdu sakot, jāpiespiež.”

Latgaliešu kultūras biedrības mērķis, organizējot diskusijas, ir akcentēt arī šķēršļus, kas joprojām neļauj latgaliešu valodai atgūt savu dabisko attīstības gaitu izglītības un mediju sfērā. Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes loceklis Dainis Mjartāns šajā pasākumā norādīja, ka latgaliešu valodas attīstībai pašlaik likumdevējs ir devis vislielākās iespējas, kādas vien pēdējo 80 gadu laikā ir bijušas. Lielā mērā daudz kas ir pašu latgaliešu rokās. Krustpils un Atašienes katoļu draudžu prāvests, varakļānietis Viktors Naglis uzsver, ka baznīca ir tā vieta, kurā līdz pat Krustpilij tiek saglabāta lagaliešu valoda. “Ar vecāko paaudzi pat Krustpilī komunicēju. tā ikdienas komunikācija notiek latgaliešu valodā. Saimniece latgaliski runā. daudz cilvēku, kuri iebraukuši ir 50.-60. gados Jēkabpilī dzīvot, piemēram, no Rudzātiem – latgaliski runājam. Un tie, kas no Ludzas, arī latgaliski runājam.”

Jāatzīmē, ka Varakļānu novada vadība vairākkārt ir uzsvērusi, ka atbalsta latgaliešu valodas saglabāšanu novadā, bet uz šo pasākumu neviens no domes pārstāvjiem ieradies nebija. Atzīmējot Latgales kongresa dienu, Latgaliešu kultūras biedrība un Latgales kongresa lēmumu izpildes padome 26. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkos diskusiju “Latgaliešu valoda medijos”, kā arī attālinātās novadmācības stundas Latgales pedagogiem un skolu audzēkņiem.