Suņu meitene Brenda ģimenē ir kas vairāk par mājdzīvnieku – uzsver rēzekniete Laura. Pirms trim gadiem jauniete veica pētījumu par dzīvnieku apbedīšu un piemiņas vietām Latvijā. Situācija līdz šim īpaši nav mainījusies, jo Latgalē aizvien nav reģistrēta neviena dzīvnieku kapsēta.
Laura pauž: “Citās pasaules valstīs jau ir šādas dzīvnieku kapsētas, kur tiek piekopta tā kultūra kā cilvēku kapsētās ar kapu svētkiem un dažādām citām tradīcijām. Pētot šo situāciju, kas ir Latgalē, es saskāros ar to, ka ir ļoti daudz šo stihisko apbedījumu.”
Apbedījumus zem sniega saskatīt ir grūti, tomēr Laura pētījumā secināja, ka vairāk nekā 80% respondentu nemaz nezina, ka dzīvniekus var apbedīt legāli.
“Tās piemiņas vietas uzrīkotas nelegāli. Svecītes un ziedi. Dodoties pastaigā, piemēram, ar bērnu pastaigā vai atpūšoties, nav diez cik omulīgi redzēt vietiņu, kur bija zīmējums bērniņa ar uzrakstu “Šeit atdusas Reksis”, stāsta Laura.
Visbiežāk nelegāli dzīvnieku kapi izveidoti teritorijās blakus pilsētai. Populārākā vieta, kur Rēzeknes iedzīvotāji apbedī savus mājdzīvniekus, ir Ančupānu mežs. Tā ir arī iecienīta atpūtas un pastaigu vieta.
Saņemot sūdzības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mudināja Rēzeknes pilsētu un novadu ievērot likumu “Par pašvaldībām”, pamatojoties uz iedzīvotāju interesēm kopīgi rast risinājumu dzīvnieku kapsētas izveidei.
Rēzeknes vides pārvaldības speciāliste Natālija Siņicina atzīst: “Kapsētām arī ir noteiktas aizsargjoslas, un šobrīd Ančupānos mēs nevarēsim izveidot tādu kapsētu. Nepieciešama arī grunts atbilstoša kvalitāte. ”
Ņemot vērā, ka iepriekš novada iedzīvotāju interese bija zema, pašvaldība veica tikai atsevišķu teritoriju novērtēšanu. Hidrogeoloģiskā izpēte, kas ļautu mazināt sanitāro aizsargjoslu, šķita dārga - darbs apstājās. Ir svarīgi ievērot arī to, lai gruntsūdeņi būtu zemāk par diviem metriem.
Klinta Bērziņa, Rēzeknes novada vecākā vides aizsardzības speciāliste, pauž: “Ja gruntsūdens būs augstāk, tas uzreiz ietekmēs visu ūdens kvalitāti, un arī tas, ka parasti apkārt kapsētām ir 500 metru sanitārā aizsargjosla, kas nozīmē, ka tur dzeramā ūdens urbumi nav iespējami.”
Viens no variantiem ir ierīkot dzīvnieku kapsētu Ozolmuižas pagastā. Tas atrodas aptuveni piecu kilometru attālumā no Rēzeknes, taču piemērotas teritorijas meklējumi vēl turpinās.
Pavisam Latvijā ir tikai četras reģistrētas dzīvnieku kapsētas – Babītē, Cēsīs, Gulbenē un Jēkabpilī, kā arī četras krematorijas (trīs Rīgas apkārtnē un viena Daugavpils novadā). Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka, stingri ievērojot prasības, mājdzīvniekus var apbedīt savā lauku īpašumā.
“Tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā zeme. Līķis ir jāaprok tādā veidā, lai nedrīkstētu, nevarētu piekļūt gaļēdāji un arī citi savvaļas dzīvnieki,” atzīst PVD pārstāvis Ainārs Uļjans.
Ja mājdzīvnieks apbedīts nelegāli, saimniekam draud sods. To var piemērot atkārtoti, un tas ir no 50 līdz pat 10 000 eiro nedēļā. PVD skaidro, ka pašvaldības un privātie uzņēmēji dzīvnieku kapsētas ierīkotu vairāk, ja turpmāk atbildīgās institūcijas pārskatītu un mainītu prasību apjomu.
