Krāslavas un Preiļu slimnīcas Latgalē šobrīd ir divas no četrām slimnīcām Latvijā, kas definētas kā otrā līmeņa slimnīcas. Veselības ministrijā izskanējis piedāvājums pazemināt statusu šīm veselības iestādēm. Dienvidlatgales slimnīcās tas radījis satraukumu, Daugavpils reģionālā slimnīca izrādījusi iniciatīvu uzņemties koordinatora lomu Krāslavas un Preiļu slimnīcām, lai palīdzētu saglabāt tur pieejamo pakalpojumu klāstu.
Veselības ministrijas ziņojums ar piedāvājumu atteikties no otrā slimnīcu līmeņa radījis satraukumu Dienvidlatgales ārstniecības iestādēs. Pārmaiņas varētu skart Krāslavas un Preiļu slimnīcas, kuras saskata draudus savai darbībai. “Praktiski pazustu pakalpojumi un paliktu tikai aprūpe. Pirmā līmeņa slimnīca ir aprūpes slimnīca. Kas tur būs - hronisko pacientu ārstēšana. Ķirurģija praktiski nebūtu,” saka Aleksandrs Jevtušoks, Krāslavas slimnīcas vadītājs.
Aleksandrs Jevtušoks skaidro, ka ar bažām griezies arī Latvijas Slimnīcu biedrībā. Preiļos ReTV sniedz atturīgāku komentāru. “Ir dažādas versijas. Mēs vēl šobrīd neesam tikušies ar Veselības ministriju. No vienas puses - pāragri spriest. No otras puses - tas, kas ir izskanējis ziņojumā, ir tas, ka samazinātos stacionāro pakalpojumu pieejamība, nekādā veidā neskar ambulatoro,” pauž Aija Vanaga, SIA “Preiļu slimnīca” valdes locekle.
Arī Veselības ministrijā precizē, ka uztraukumam vēl neesot pamata, lielāka skaidrība varētu būt maijā, pēc pārrunām ar pašām slimnīcām. “Šo te nevajag uztvert, ka slimnīcas tiks slēgtas vai likvidētas. Mainīsies pakalpojumu sniegšanas apjoms,” pauž Sanita Janka, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore.
Preiļu slimnīcā ķirurģijas nodaļas nav, bet Krāslavā ir. Preiļos īpaši uztraukusies par Dzemdību-ginekoloģijas nodaļas saglabāšanu. “Ja būtu kadri, mēs varētu turpināt strādāt. Mums finanses ir, aparatūra, bet nebrauc kadri,” norāda Aleksandrs Jevtušoks.
Krāslavas un Preiļu slimnīcas vieno sadarbības līgums ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Tās vadītājs Grigorijs Semjonovs ReTV apstiprina, ka šobrīd notiek pārrunas par iespējamu vēl ciešāku sadarbību. “Es teiktu tā - kā reģionālā slimnīca mēs uz neko papildus nepretendējam. Vienīgais, ko mums gribas, palīdzēt kolēģiem blakus esošajās ārstniecības iestādēs saglabāt savu potenciālu.”
Tiesa - Krāslavas puses par sadarbību šobrīd ir lielāka atsaucība nekā no Preiļiem. “Ja viņi piekritīs, priekšā ir ļoti liels ceļš. Būs jāizstrādā lieli stratēģiskie dokumenti attiecībā uz pacientu hospitalizāciju plānu, uz transportēšanu, algoritmiem. Pirmais, ko man gribētos, vienīgais, ar ko upurēs mūsu speciālisti - mēs uzņemsimies lielāku atbildību,” saka Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs.
“Sadarbības modelis, protams, tiks Veselības ministrijā izvērtēts. Mēs nesakām - nē. Jautājums ir tikai, kā tas tiks tālāk attīstīts. Šīs slimnīcas varētu sadarboties gan ar pakalpojumu izvietojumu, gan ar ārstniecības personālu,” pauž Sanita Janka.
Līdzīgi kā skolām, arī slimnīcām piešķir valsts finansējumu, bet to īpašnieki pārsvarā ir pašvaldības. Krāslavas slimnīcas vadītājs vienlaikus ir arī Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Arī Preiļu slimnīcā kā trešo valdes locekli šonedēļ plānots virzīt domes deputāti Ivetu Stari.
