Jo vairāk Maskava izvērsīs karu Ukrainā, jo spēcīgāka būs NATO reakcija, alianses samita Viļņā otrajā dienā žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka vakardienas NATO dalībvalstu līderu tikšanās bija veiksmīga, secinot, ka NATO kļūst arvien stiprāka. Pēc premjera paustā, Somijas pievienošanās NATO un gaidāmā Zviedrijas kļūšana par 32.NATO dalībvalsti padara Baltijas jūras reģionu daudz drošāku.

"Baltijas jūra kļūs par NATO jūru. Tas pozitīvi ietekmēs Baltijas valstu drošību, kas ir būtiski Latvijai. Samitā tika lemts par NATO austrumu flanga stiprināšanu," uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir nodrošinājis to, ka aliansei ir pievienojušās vēl divas valstis. Tāpat viņš norādīja, ka Krievijai, turpinot karu Ukrainā, liks NATO reaģēt vēl spēcīgāk.

"Tāpat mēs pārrunājām jautājumus, kas saistīti ar Ukrainu. Gribu uzsvērt, ka starp NATO partneriem valda vienprātība, ka mums ir jāatbalsta un jāturpina atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams - līdz Ukraina uzvarēs šajā karā," žurnālistiem sacīja Ministru prezidents.

Tāpat, Kariņa ieskatā, tas ir skaidrs signāls Maskavai, ka tā nespēj radīt nesaskaņas NATO. Maskava ir nostiprinājusi NATO dalībvalstu līderu apņēmību turpināt atbalstu Ukrainai, kas arī tiks darīts.

Ministru prezidents atzīmēja, ka Ukrainas ceļš ved uz NATO un tas ir neizbēgami. Kariņš pieminēja, ka Viļņas samita pirmajā dienā notika tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, savukārt šodien notiks pirmā NATO-Ukrainas padomes tikšanās.

Tāpat šodien plānota tikšanās ar NATO demokrātiskajiem sabiedrotajiem - Dienvidkoreju, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi. Pēc Kariņa paustā, ir svarīgi attīstīt partnerattiecības ar šīm valstīm. Vakardien arīdzan pieņemti jaunie NATO aizsardzības plāni, kas ir pielāgoti jaunajai realitātei un tie ir ievērojami konkrētāki.

Foto: AP/Scanpix