NATO dalībvalstu līderi otrdien Viļņā vienojušies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties aliansei, kad tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi, paziņojis organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Mēs vienojāmies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties NATO, kad "sabiedrotie piekritīs un tiks izpildīti priekšnoteikumi," preses konferencē pēc sarunām pavēstīja Stoltenbergs.

"Mēs atkārtoti apstiprinājām, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, un vienojāmies atteikties no prasības pēc dalības rīcības plāna," žurnālistus informēja ģenerālsekretārs.

Kā ziņots, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pārmeta NATO nenoteiktību un vājumu, uzsverot, ka atteikšanās piedāvāt Kijivai konkrētu ceļu uz pievienošanai aliansei, tikai veicina Krievijas agresiju.

Vēl esot ceļā uz Viļņu, Zelenskis norādīja, ka "ir absurdi, ja nav noteikts laika grafiks" nedz Ukrainas uzaicināšanai, nedz tās uzņemšanai aliansē.

"Šķiet, ka nav gatavības nedz uzaicināt Ukrainu NATO, nedz arī padarīt to par alianses dalībvalsti," secinājis Zelenskis, piebilstot, ka tādējādi "tiek atstāta iespēja vienoties par Ukrainas dalību NATO sarunās ar Krieviju".

Uz jautājumu par Zelenska izteikumiem Stoltenbergs uzsvēra, ka svarīgi ir gādāt, lai Ukraina karā pret Krieviju uzvarētu, jo pretējā gadījumā tās dalība NATO "vispār netiks apspriesta".

Viņš arī pavēstīja, ka dalībvalstis vienojušās aizsardzības izdevumu minimumu noteikt 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"11 sabiedrotie tagad sasnieguši vai pārsnieguši šo latiņu," noslēdzot samita pirmo dienu, norādīja NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka nākamgad tiek sagaidīts šo dalībvalstu skaita pieaugums. "Šodien sabiedrotie izteica ilglaicīgu apņemšanos aizsardzībā ik gadu investēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta."

Tāpat ziņots, ka NATO palielinās praktisko un politisko atbalstu Ukrainai, kā arī pieņems lēmumus, kas padarīs aliansi vēl stiprāku, otrdien NATO samitā Viļņā akcentēja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Pēc Stoltenberga paustā, lēmumi tuvinās Ukrainu NATO, kur ir tās vieta. Tāpat samita laikā plānots spert drosmīgus soļus, lai tālāk stiprinātu atturēšanu un aizsardzību, tostarp jaunus plānus un spēkus Eiroatlantiskajā zonā. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka dalībvalstis vienosies par vēl ambiciozākiem plāniem palielināt ieguldījumus aizsardzībā.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda savā uzrunā uzsvēra, ka Lietuvā brīvība nekad nav bijusi pašsaprotama. Pēc viņa paustā, Lietuva ir valsts, kurā princips "viens par visiem, visi par vienu" ir īpaši nozīmīgs.

"Patlaban Krievija izvērš brutālu karu pret suverēnu un neatkarīgu Ukrainu NATO tuvumā. Šodien sabiedrotie pulcējušies Viļņā, lai apliecinātu kolektīvās solidaritātes un aizsardzības nozīmi," sacīja Nausēda.

Viņš akcentēja, ka samitā sabiedrotie pulcējušies, lai pieņemtu drosmīgus lēmumus, kā stiprināt sabiedroto drošību un aizsardzību, palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā un veicinātu partnerattiecības ar līdzīgi domājošām valstīm citos reģionos.

Foto: Reuters/Scanpix