Dārzos sācies ābolu laiks. Lai skaidrotu, kāds ir šis rudens ābolu audzētājiem, dosimies uz Latvijas ābolu galvaspilsētu Pūri, kur jau vēsturiski ir notikusi augļu koku selekcija. “Te joprojām nodarbojamies ar selekciju, gan arī plaši audzē ābolus „Skolas auglim”, gan tirgošanai,” stāsta Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas agronome Sandra Dane.
Lai varētu veiksmīgāk attīstīties un vieglāk būtu rast realizācijas ceļus, augļu un ogu audzēšanas saimniecības izveidojušas kooperatīvu “Augļu nams”. “Kooperatīvs “Augļu nams” tika nodibināts, satiekoties apkārtnes saimniecībām, kopā esam 13 biedri, pārstāvam gan Pūres pusi, gan Talsu, gan Dobeles pusē mums ir saimniecības, kopā startējam iepirkumos, dažādos projektos, gan arī tirdzniecībā, jo kopā ir vieglāk, saimniekojam, viens otram palīdzam.”
“Es te izaugu, dārzā,” tā, iepazīstinot ar savu ābeļdārzu, saka SIA “Daigone” saimnieks Roberts Lepsis. “Man tēvs sāka, tā es arī no mazotnes, pie pirmo koku stādīšanas arī biju klāt.”
Roberta Lepša saimniecība SIA “Daigone” ir arī kooperatīva “Augļu nams” biedri. “Sākumā bija pieci hektāri, un tas bija tāds izmērs, ka vakaros pēc darba jau paliek bišku par daudz, lai pagūtu, tad bija jāizdara izvēle – samazināt vai paplašināties.”
Roberts atzīst, ka savu izvēli – strādāt augļkopībā – nenožēlo, tai saredz perspektīvu, kaut gan šis pavasaris un vasara nesa vēl nepieredzētus pārbaudījumus – sals pavasarī, sausums un vēl krusa.
Roberts lēš, ka zaudējumi varētu būt ap 80 procentiem ražas. Rodas jautājums, vai saimniecība varēs izpildīt programmā “Skolas augļi” paredzēto apjomu. Roberts atzīst, ka pietiks, jo apjoms nav tik liels. Savukārt Sandra Dane vērtē, ka šajā situācijā, kad raža ir mazāka, lieti noder tas, ka saimniecības ir apvienojušās kooperatīvā. “Šogad ir problēmas sevišķi ar augļu nodrošināšanu, jo pavasarī – vismaz Pūres pusē – bija lielas salnas, tika konstatēts mīnus seši, vietām arī mīnus deviņi grādi, tā jau ir nevis salna, bet sals. Mums Pūres izmēģinājumu stacijā ir dārzi, kur ziedi nosala 100 procentīgi, tātad – tukši koki. Ir dārzi, kur ir 60, 70, 90 procenti, ja standartā mēs no dārza iegūstam 10 tonnas, tad tagad ir tonna, varbūt nekas, kas liek satraukties, vai būs, ko tirgot visu ziemu, kā nodrošināt “Skolas augli”, bet dārzu ir pietiekoši daudz, ir kooperatīva biedri, kam nenosala, kam krusa neskādēja, tad mēs kopā viens otram izlīdzam.”
Runājot par Eiropas Savienības atbalstīto ābolu piegādes programmu skolām, to kooperatīvā vērtē ļoti atzinīgi. “Ir droši zināms, kur un cik daudz tev tos ābolus vajadzēs, vari plānot glabāšanu, ir drošības sajūta,” vērtē Roberts Lepsis, arī Sandra Dane atzīst, ka audzētājiem šī programma ir liels atbalsts. ““Skolas auglis” dod saimniecībai stabilitāti, jo ir konkrēti ienākumi, ar ko var rēķināties un noieta tirgus, kur šos augļus pārdot. Tā kā tie ir vietējie āboli, tad mūsu pašu bērniem arī tiek, nav raižu par to, kas tajā ābolā ir iekšā, jo pašu audzēts. Tas ir Eiropas atbalsts ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Ja nebūtu, tad vienkārši mums tai ražas daļai būtu jāmeklē citi noieta tirgi, kas ir iespējams, bet tas sarežģītu situāciju, tur ir loģistika nepieciešama, šeit ir konkrēti zināms, uz kurieni vest, cik daudz vest, kad vest. Sadarbībā ar skolām arī zinām, kuras šķirnes bērniem labāk garšo.”
Jāteic, ka kooperatīvā pat ļoti aktīvi tiek izmantota iespēja startēt dažādos atbalsta pasākumos, ar Eiropas Savienības atbalstu izremontēta arī vecā noliktava.
Eiropas Savienības finansējuma piesaisti izmantojis savā saimniecībā arī Roberts Lepsis. “Lelākā daļa dārza ir iestādīta, izmantojot Eiropas finansējumu, kā arī traktori, piekabes, lasīšanas platforma, gandrīz visur, kur var, izmantojam atbalstu, tas paātrina attīstību.”
Kooperatīvam “Augļu nams”, kā stāsta Sandra Dane, ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu tapusi arī jauna augļu noliktava. “Pirms vairākiem gadiem izdevās uzrakstīt projektu, kuru apstiprināja un kooperatīvam uzcēla divas šāda tipa noliktavas, modernas, ar visām dzesēšanas sistēmām, lai varētu kvalitatīvāk, pēc iespējas ilgāk saglabāt ābolus, bumbierus. Eiropas atbalsts ir ļoti svarīgs, jo bez tā mēs praktiski neko nevarētu izdarīt, tā pati dārza ierīkošana, jauna hektāra sastādīšanai ar visām balstu sistēmām, tas ir vismaz 30 tūkstoši eiro vienam hektāram. Ja skatāmies nākotnē ar visām krusām un salnu draudiem, tad vajadzētu vēl pretkrusas sistēmu, pretsalnu laistīšanas sistēmas ierīkot, kas vēl pieliktu 20-30 tūkstošus klāt uz hektāru, bez Eiropas naudām to nav iespējams izdarīt, jo nevienam tādu līdzekļu uzreiz nav.”
Kooperatīvā vēl daudz ieceru, lai saimniecības attīstītos, tāpēc tiek sekots līdzi, kādas atbalsta programmas ir pieejamas, līdz ar šo atbalstu te saredz arī perspektīvu.
Foto: Freepik; ilustratīvs
