Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā rit ķīmijas stunda, ir uzdots uzdevums un jāmeklē risinājums, šim nolūkam lieti noder tas, ka katram skolēnam ir pieejams dators. Tos, kā stāsta datorikas skolotāja Krista Kozulāne, skola saņēmusi projektā “Dators ikvienam bērnam”. “Šis ir Atveseļošanās fonda, Eiropas Komisijas, finansēts projekts “Dators katram skolēnam”, tā mērķis ir, lai pāris gadu laikā, tagad jau tas ir noslēguma fāzē, Latvijas izglītības iestādes tiktu aprīkotas ar portatīvajiem datoriem. Atveseļošanās fonds izvērtēja, kas katrā valstī ir tā vajadzība konkrētajā situācijā, mums tas Covid-19 fons ietekmēja skolēnu sekmes un prasmes, un atspoguļoja un parādīja, ka ir nepieciešamība pēc tehnoloģijām skolās.”
Valmieras Pārgaujas ģimnāzija šajā projektā ieguvusi ap 90 datoru, kas, protams, arī tiek izmantoti un lieti noder mācību procesā dažādos priekšmetos, kā stāsta ķīmijas skolotāja Ketija Nēringa–Martinsone, arī ķīmijā. “Ķīmijā datorus var izmantot ļoti daudzveidīgi, pirmkārt, mācību grāmatas ir pieejamas “Soma.lv”, kur es lieku, lai iet šajā vietnē un skatās, tad vēl ir jaunā platforma “Skolo.lv”, kur ir dažādi uzdevumi, informācija, prezentācijas, ķīmijā vēl noderīgi ir tas, ka var ierakstīt reakcijas vienādojumus, tad izmet dažādus video, tad ir daudz vieglāk rīkoties ar šiem uzdevumiem.”
“Mums bija jāatrod definīcijas par noteiktiem procesiem, neitralizācijas reakciju, kas ir bāze, kas ir skābe, kas ir sāls, to visu uzreiz var viegli atrast, ja ir vēlme var pielietot mākslīgo intelektu un vienkārši sekunžu laikā var atrast informāciju. Nav jāskatās mācību grāmatā atsevišķi par tām nodaļām, bet es varu atrast tieši to, ko man vajag, ko es mācos, varu atrast, piemēram, kādu formulu un uzreiz pielieto darbā,” iespēju mācību stundās strādāt ar šiem datoriem vērtē 10.a klases skolnieks Pēteris Mārtiņš Auziņš.
“Mums stundās, ja ir kāds uzdevums dots, tad iedod datoru, mēs varam viegli orientēties “Soma.lv”, vai “Uzdevumos.lv”, vai vienkārši internetā, kā arī tas ir ļoti viegli pārnēsājams,” to, ka dators atvieglo mācību procesu, atzīst arī 10.a klases skolniece Marta Tīne Čākure.
Datorikas skolotāja Krista Kozulāne šo starppriekšmetu saikni, ka tehnoloģijas tiek integrētas arī citos mācību priekšmetos, vērtē kā vienu no būtiskajiem ieguvumiem. “Skolotājiem ir iespēja sadarboties, un mans priekšmets nav atrauts no pārējiem priekšmetiem, mums jau ir vairāki lieli un mazi projekti kopā ar citiem skolotājiem, kur tālāk viņš to izmanto arī, piemēram, latviešu valodā, ķīmijā dažādos projekta darbos izmanto to, ko viņš ir apguvis arī datorikā.”
Skolā arī kā būtisku ieguvumu uzsver arī to, ka līdz ar to, ka visiem skolēniem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas mācību procesā, to atzīst arī ķīmijas skolotāja Ketija Nēringa-Martinsone. “Ja nebūtu projekta, tad noteikti izmantotu telefonus, bet telefonos ekrāna redzamība ir daudz sliktāka, vai printētu lapas, kas dabai nav tik draudzīgi. Katram telefons ir ar citādām funkcijām, vai dažiem pat nav telefona, tad dators ir pieejams visiem, viņiem nav jākautrējas par to, ka kaut kas ir mazāk, vai citam ir vairāk, te visi ir līdzvērtīgi.”
“Mēs jau visi zinām, ka ne visās ģimenēs ir vienlīdzīgas iespējas un ka visi mājās var nodrošināt ar portatīvajiem datoriem, ar interneta pieslēgumiem, tad nu šeit ir tā vieta, kur skolēns var iepazīties ar datoru, var iemācīties to lietot. k
Kā mēs zinām, pirms pāris gadiem eksāmeni vēl notika pamatā rakstiski, uz papīra, tad tagad viss pāriet uz tehnoloģijām, uz datoriem, tad, lai visiem būtu vienlīdzīgi, lai nebūtu tā, ka, atnākot uz eksāmenu, rastos kaut kādas grūtības, lieks stress,” tā datoru nozīmi vērtē skolotāja Krista Kozulāne.
Skolā rūpējas arī par to, lai šie projektā iegūtie datori vienmēr būtu labā tehniskā stāvoklī, šim nolūkam pašvaldība sagādājusi speciālus datoru skapjus, kur tos glabāt un uzlādēt. “Vienmēr mēs varam pārliecināties, ka tā ierīce būs darba kārtībā!”
Datorikas skolotāja Krista Kozulāne šonedēļ dodas uz Briseli, lai piedalītos Eiropas Komisijas rīkotajā Eiropas Jauniešu nedēļā. “Es tur pastāstīšu par šo projektu, kas Latvijā ir ticis realizēts, ka vairāk nekā 43 pašvaldības sadarbojas kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, vairāk kā 500 izglītības iestādēs ir nodrošināti šie datori, mēs dalīsimies pieredzē.”
Eiropas Jauniešu nedēļa notiek reizi divos gados, šogad tā būs no 12. līdz 19. aprīlim – ar dažādiem pasākumiem, diskusijām, lai labāk iepazītu un izzinātu Eiropas Savienības politiku, kā arī vairāk uzzinātu par iespējām jauniešiem un šīs reizes vadmotīvs ir “Jauniešu redzējums”.
