Aizvadītajās brīvdienās Īrijas galvaspilsētā Dublinā izskanējuši ikgadējie 13. Latviešu kultūras svētki. Tos kuplināja ne tikai latviešu kolektīvi no Īrijas un citām valstīm, bet arī lietuviešu, igauņu un gruzīnu deju grupas.
Tāpat kā Dziesmu svētkos, arī Latviešu kultūras svētkus vienmēr ievada krāšņs gājiens cauri pilsētai, piesaistot pilsētas iedzīvotāju un viesu uzmanību.
Latviešu biedrības Īrijā vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa: “Gājiens mums iesākās vienā no centrālajiem laukumiem, un mēs gājām gājienā caur visu vecpilsētu. Protams, kā jau saulainā dienā un kā jau garajās brīvdienās, ir ļoti daudz tūristu. Un arī vietējie ļaudis visi apstājās, filmēja, bildēja. Un mums priekšā iet svētku plakāts, kur visi var izlasīt, kas tie mums ir par svētkiem, tad visi ir ļoti ieinteresēti. Un nāca mums līdzi līdz pat skvēram, klausījās.”
Kultūras svētki tiek svinēti nemainīgi jau 13 gadus tieši 4. maija nedēļas nogalē, šis laiks ir izvēlēts, lai sakristu ar Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Tā nu baltie galdauti tiek klāti ne vienu dienu vien. Grietiņa-Dārziņa: “Mums no rīta vēstniecībā bija tieši Baltā galdauta svētku brokastis kopā ar Latvijas akadēmisko kori “Latvija”, tas bija tāds ļoti jauks iesākums šai kultūras svētku norisei, tas mums notika 4. maijā no rīta. Vakarā mums bija kora koncerts, tad no rīta, 5. maijā, turpinājām, atkal klājot balto galdautu vecpilsētā. Meetinghouse skvērā, kas ir pašā pilsētas sirdī, turpinājām svinēt Latvijas svētkus.”
Tā kā Latvija ir vienīgā, kas tieši Dublinas vecpilsētā svin valsts un kultūras svētkus, tad labprāt piebiedrojas arī citi. Latviešu biedrības Īrijā valdes locekle Indra Jākobsone: “Mums pievienojās arī mūsu kaimiņrepublikas grupas, kas ir dejotāji no Lietuvas un no Igaunijas, un mūsu jaunie draugi no Gruzijas, kas ienesa pavisam tādu citu dzirksti tiem svētkiem. Kā pateica Gruzijas grupas vadītājs, mums ir jāsvin šie svētki katru dienu. Katru dienu jābūt svētkiem mierā, pateicībā un priekā.”
Latviešu kultūras svētki tiek īpaši gaidīti, to atbalsta arī Dublinas amatpersonas. Grietiņa-Dārziņa: “Katru gadu mums prasa, lai mēs šos svētkus atkārtojam tieši vecpilsētā un neaizejam prom no vecpilsētas, jo ir bijušas dažādas domas, ka varētu ceļot pa dažādām Īrijas pilsētām. Tā kā tie notiek vecpilsētā un tā vieta ir tiešām ļoti, ļoti pieprasīta, tad viņi mūs katru gadu atbalsta un nāk arī palīgā svētkus organizēt.”
Organizatori lēš, ka kopā ar 300 dalībniekiem un no malu malām sabraukušajiem latviešiem svētkus nosvinēja arī vairāki tūkstoši Dublinas iedzīvotāju un viesu.
Foto: Gaidis Dārziņš un Kristiāns Bogdanovs
