Pašvaldības uzņēmums (PU) “Jūrmalas osta” ir viens no pārrobežu projekta dalībniekiem, kurā popularizē Austrumbaltijas piekrasti kā burāšanas galamērķi. Jūrmalā ne iziet jūrā, ne ienākt ostā ar jahtu gan nav iespējams, jo vietā, kur Lielupe satiekas ar jūru, smilšu sanesumu dēļ izveidojies sēklis, bet finansējuma gultnes tīrīšanai ostai neesot.
Vasara ir īstais burāšanas laiks, tomēr Jūrmalas ostā valda klusums. Mārtiņš Brencis gan šorīt iedarbina savu jahtu, bet tikai tāpēc, lai kopā ar ReTV filmēšanas grupu nokļūtu līdz Lielupes ietekai jūrā, jo smilšu sanesumu dēļ ne iziet jūrā, ne ienākt ostā ar jahtu neesot iespējams.
Jūrmalas ostā mājvietu raduši septiņi jahtklubi. Burātāji savākuši vairāk nekā 300 parakstu, kā arī sūtījuši vēstules gan pašvaldībai, gan Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tomēr ieraksts PU “ Jūrmalas osta” interneta vietnē kopš pagājušā gada septembra vēsta, ka osta esot slēgta. “ 2021. gada sezonā šie darbi tika pasūtīti, bet tas veicēju loks arī nav liels. Diemžēl vien no uzņēmējiem ar uzņemto darbu apjomu netika galā, padziļināšanas darbi līdz galam netika veikti,” norāda Elviss Venters, PU “Jūrmalas osta” pārvaldnieka pienākumu izpildītājs.
Kā ReTV norāda “Jūrmalas ostas”pārvaldnieka pienākumu izpildītājs, smilšu ar katru gadu kļūstot vairāk. Šobrīd būtu jāizvāc jau vairāk nekā 35 000 kubikmetru. Ar saviem ieņēmumiem osta nevarot šādus darbus paveikt, tāpēc gultne tīrīta, kad bijusi iespēja saņemt Eiropas Savienības finansējumu. Elviss Venters: “Tās tirgus cenas arī stipri mainās, bet, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un pieliekot pieaugumu, tas būtu aptuveni no 350 000 līdz 500 000 eiro vienai padziļināšanas darbu veikšanai sezonā.”
Burātāji norāda, ka problēmas rada arī navigācijas zīmes, kas, starp citu, iegādātas Eiropas Savienības finansētā projektā, bet tagad netiek izmantotas. Upe ir mainījusi gultni, krastu grauž erozija. “Papildus visiem pasākumiem, ko vajadzētu veikt, mēs esam ierosinājuši Jūrmalas pašvaldībai un ministrijām noteikt Jūrmalas ostai nacionālo interešu statusu, jo šeit ir dažādas problēmas. Administratīvas, kas skar Rīgu, ir vides aizsardzības problēmas, kas saistītas krasta eroziju. Šeit ir izgāzti simtiem koki,” pauž biedrības “Latvijas jahtklubs”valdes priekšsēdētājs Ģirts Brambergs.
Tam, ka ostas darbībā būtu nepieciešama arī apkārtējo, tostarp arī Zemgales, pašvaldību piesaiste piekrīt arī ostas pārvaldnieks. Pagaidām gan tiekot domāts tikai par gultnes tīrīšanu nākamajā gadā un gaidīta atbilde no Valsts vides dienesta par iespēju no gultnes iztīrītās smiltis, samest tālāk jūrā, kas ļaušot samazināt izmaksas.
#SIF_NVZ2022
