Jēkabpilī norisinājās Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kā arī pārstāvji no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi”, lai pārrunātu ar Zemgales pašvaldībām aktualitātes satiksmes nozarē.
Viens no jautājumiem, kas uztrauc Jēkabpils novada pašvaldības vadību, ir tilts pār Daugavu. Tuvāko 10 līdz 15 gadu laikā tam varētu samazināties nestspēja un varētu nākties ieviest transporta masas ierobežojumus, tādēļ vēl aktuālāka kļūst otra tilta nepieciešamība. Būvprojekts jau ir, tomēr joprojām nav rasti līdzekļi tilta būvniecībai. Būtu nepieciešami aptuveni 49 miljoni eiro. Briškens: “Mēs šobrīd strādājam ļoti aktīvi ar Aizsardzības ministriju, lai saprastu, kas ir labākais veids, kā nākotnē nodrošināt labu savienojamību starp Ādažu militāro bāzi un topošo Sēlijas poligonu. Tas ir viens aspekts, ko mēs mēģinām modelēt šo potenciālo ar aizsardzību saistīto transporta plūsmu. Un tas ir viens parametrs, ko mēs ņemam vērā, vērtējot, kur vajadzētu veidot šo savienojumu. Jēkabpilī, protams, ir priekšrocība, ņemot vērā, ka būvprojekts ir izstrādāts. Līdz ar to paturam prātā arī Jēkabpils īpašo situāciju un šī tilta svarīgo nozīmi gan reģiona attīstībā, pilsētas attīstībā, bet arī militārajā mobilitātē.”
Sanāksmē “Latvijas valsts ceļi” informēja par plānotajiem autoceļu remontdarbiem. Prezentācijā norādīts, ka Zemgales reģionā šogad paredzēts veikt atjaunošanu vai pārbūvi 16 autoceļu posmos. VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: “Visā valsts teritorijā vietējo autoceļu uzlabošanai – gan pārbūvēm, gan atjaunošanai – mums ir pieejami aptuveni 25 miljoni eiro, kas ir par trīs miljoniem eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kopumā šī ir vienīgā no autoceļu programmām, kur mums ir, kādam varbūt šķiet maz, bet te ir lielākais pieaugums.”
Tomēr kopumā reģionālo un vietējo autoceļu stāvokļa uzlabošanai līdzekļu trūkst. Autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2027.gadam no plānotajiem 1118 kilometriem reģionālo autoceļu iepriekšējos trīs gados saremontēti 497 kilometri, savukārt no plānotajiem 911 kilometriem vietējo ceļu saremontēti 110 kilometri. Ja neizdosies piesaistīt lielāku finansējumu, tad līdz 2027. gadam neizdosies atjaunot visus plānotos autoceļu posmus. Lazdovskis:“Ja mēs runājam vispār par ceļu tīklu, tad kopumā galvenajiem vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, lai mēs spētu pakāpeniski atjaunot un arī atjaunotos uzturēt tādā mums patīkamā, labā līmenī, mums būtu nepieciešami aptuveni 600 miljoni katru gadu.”
Briškens:“Autoceļu fonds sastāda gandrīz 290 miljonus, kas ir nedaudz lielāks apjoms kā iepriekšējā gadā. Papildus nāk apmēram 40 miljoni Eiropas fondu programmas, un tas arī viss. Skaidrs, ka ar šo mazāk nekā 300 miljonu eiro budžetu gadā mēs tik apjomīgu autoceļu tīklu nevaram uzturēt. Likums par autoceļiem paredz, ka autoceļu fondā tiek ieskaitīti līdzekļi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, no ceļu lietošanas nodevas, 80 procenti no akcīzes nodokļa ieņēmumiem naftas produktiem, tai skaitā degvielai. Šobrīd mēs redzam, ka no šī teorētiski pieejamā apjoma tikai apmēram 40 procenti tiek novirzīti autoceļiem. Man šāda situācija nav pieņemama, es noteikti budžeta sarunās iestāšos par to, ka autoceļu fondā ir nepieciešams lielāks finansējums.”
Pēc vizītes Jēkabpilī satiksmes ministrs Kaspars Briškens apmeklēja arī Alūksni, kur tikās ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes pārstāvjiem.
