Balsotāju aktivitāte ar katrām Saeimas vēlēšanām krītas. Iepriekšējās vien nepilni 55% balsstiesīgo izdarīja savu izvēli, kas ir zemākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Dati rāda, ka kūtrāk vēlēt dodas tieši jaunieši.
Neinteresē politika, nesaredz tam jēgu, nav pieņemamu kandidātu vai nezina, par ko balsot – šīs ir tradicionālākās atbildes, vaicājot jauniešiem, kādēļ viņi neizmanto savas tiesības ļaut kādām partijām lemt par valstī notiekošo. Latvijas Studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods saka: “Jaunieši nereti neizprot vēlēšanu nozīmīgumu. Neizprot līdz galam, kā tie lēmumi, kurus pieņem ievēlētie politiķi, ietekmē viņu ikdienas dzīvi.”
Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore, vadošā pētniece Iveta Kažoka: “Ir jābūt kaut kādai interesei par politiku, kas, protams, arī neizveidojas vienas dienas laikā. Neorientējas dažādās partijās. Trešais – mums nav daudz partiju, kas orientētas uz jauniešu auditoriju. Tās, kuras ir, bieži vien jaunieši ātri viņās viļas.”
Daudziem jauniešiem nākamās 14. Saeimas vēlēšanas, kas notiks oktobrī, būs pirmās viņu mūžā. Vairāki jaunie balsotāji ReTV saka – nav ne jausmas, par ko vēlēt. “Es nezināju, ka šogad notiek Saeimas vēlēšanas. Tas man bija jaunums, bet noteikti iešu balsot. Domāju, sociālajos medijos tas jāpopularizē vairāk,” pauž Vidzemes Augstskolas studente Līva.
“Vēsturē mums daudz mācīja par to, ka tas tomēr kaut ko iespaido valstī. Tas iespaido to, kā var lietas iznākt, tādēļ domāju, ka vajadzētu aiziet. Gan jau pirms vēlēšanām paskatīšos, kas vispār notiek, kas ir aktuāls,” saka Madara, skolniece, kurai ir18 gadi.
Vidzemes Augstskolas studente Evija: “Vajadzētu vairāk skolās par to runāt, jo vēlēšanas “tas ir jūsu pilsoņa pienākums piedalīties”, bet - kas notiek, kādas lietas darbojas, kāpēc par ko balsot?! Tā nav.”
Arī Studentu apvienībā un pētniecības centrā “Providus” uzskata līdzīgi – lai panāktu jauniešu līdzdalību un izpratni par vēlēšanu nozīmi, svarīgi būtu jau skolas laikā parādīt, ka viņu viedoklim ir nozīme. Rūdolfs Aleksandrs Strods uzsver: “Augstskolu kontekstā droši vien - nē, jo tad jau ir nedaudz par vēlu. Tas, kas būtu jādara, vairāk jau skolu līmenī jāiesaista jaunieši ne tikai tādā veidā, ka izglītojam demokrātijas procesos.”
“Ir ļoti labas visas iniciatīvas, kas ļauj jau skolas laikā piedalīties vēlēšanu izspēlēs, kas notiek dažās skolās. Tāpat arī jauniešiem pašiem mēģināt pieņemt lēmumus, piemēram, sabiedrība par atklātību “Delna” palīdz skolās ieviest līdzdalības budžetēšanu, kad jaunieši paši lemj kāda veida labiekārtojumi skolai ir vajadzīgi,” saka Iveta Kažoka.
Lai arī pašreizējā sasaukuma laikā spriests par dažādām tēmām, kas interesē arī jauno paaudzi, kā arī lemts par pandēmijas ierobežojumiem, kas tieši skāris arī skolēnu un studentu intereses, “Providus” neuzskata, ka tas būtu iemesls augstākam jauniešu vēlētāju skaitam. Jāatzīst, ka līdz šim arī nav bijuši padziļināti pētījumi demogrāfiskā griezienā, analizējot, cik jaunieši ir aktīvi doties vēlēt.
#SIF_NVZ2022
