1. decembrī pasaulē atzīmē AIDS dienu. Skaudri, bet Latvijā ir otrs augstākais saslimstības rādītājs Eiropā. Pērn Latvijā reģistrēti vairāk nekā 200 jauni HIV gadījumi. Iemesli joprojām ir gan nezināšana par inficēšanās riskiem, gan arī bailes no sabiedrības nosodījuma. Tas veicina to, ka cilvēki neuzsāk ārstēšanās procesu un apdraud jau citus.
Bailes no nosodījuma par neatbilstošu dzīvesveidu un sabiedrības noraidījums vien veicina, ka HIV pozitīvie cilvēki gana kūtri meklē palīdzību, kaut arī valsts nodrošina šo cilvēku bezmaksas ārstēšanu. Latvijā šobrīd ir aptuveni 8000 HIV/AIDS reģistrētu gadījumu. Uz Eiropas rādītāju fona esam līderos. Uz Eiropas rādītāju fona esam līderos. Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Kristīne Ozoliņa saka: “Ja mēs skatāmies Latvijas reģionu sadalījumu, tad visaugstākā saslimstība ir Kurzemē, Rīgā un Zemgalē.”
Cilvēki joprojām baidās skaļi atklāt šo inficēšanos, izvēloties ar to sadzīvot klusējot un neārstēties, tādējādi apdraudot citus. Negatīvā saslimstības tendence saistāma arī ar to, ka joprojām daļa sabiedrības ir maz izglītota par riskiem inficēties ar HIV. Kristīne Ozoliņa: “Cilvēki mēdz domāt – infekciju var iegūt sadzīves kontaktu ceļā vai, piemēram, sarokojoties, sabučojoties, apskaujot cilvēku, bet tā nav iespējams inficēties ar HIV.”
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle saka: “Viņš var inficēties gadījuma dzimumsakaros bez droša seksa, vai arī tad, ja lieto narkotiskās vai citas atkarību izraisošas vielas ar vienu adatu un šļirci, un nekāda cita izplatīšanās mehānisma nav.”
Jau daudzus gadus kā atbalsta punkts HIV inficētajiem cilvēkiem, palīdzot gan ar šļirču apmaiņu, prezervatīvu izdali un sniedzot palīdzību atvešanā un aizvešanā pie mediķiem, ir biedrība “Dialogs”. Pērn ir izdalītas teju viens miljons šļirces un ap 600 000 savāktas atpakaļ. Taču, lai sniegtu palīdzību, grūtākais biedrības atbalsta cilvēkiem ir sākumā atrast to kontaktu ar katru HIV inficēto, jo tie ir cilvēki, kuri izvairās no tiešām ārstniecības iestādēm. “Kad sajūtam, ka cilvēks grib mainīties, tad motivējam. Visus kontaktus iedodam, palīdzam un tamlīdzīgi. Kamēr cilvēks nesaka pats “hop!”, ir tas brīdis, kad grib darīt kaut ko savā labā, mēs nenosodam viņus,” atzīst biedrības “DIA+LOGS” valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe.
Līga, kuras vārds ir mainīts, jo vēlējās palikt anonīma, pirms aptuveni astoņiem gadiem pēc kāda nozīmīga pavērsiena savā dzīvē arī iesaistījās biedrībā, kopš tā laika darbojas tur kā atbalsta cilvēks. “Es sāku šajā jomā darboties tādēļ, ka saskāros ar situāciju, ka man bija labs draugs, kurš nomira AIDS stadijā. Viņš nespēja pieņemt šo infekciju un sadzīvot ar to, līdz ar to neārstējās un nomira. Nolēmu pieņemt dzīves misiju palīdzēt šiem HIV pozitīviem cilvēkiem.”
Jāatzīme, ka slimība bez simptomiem var atrasties cilvēka organismā vairākus gadus. Vien ar laicīgu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu HIV pozītīvs cilvēks var nodzīvot daudzus gadus, pat radīt veselus bērnus. Lielākā kļūda šajā gadījumā ir nedarīt neko. Norīkojumu HIV testam var iedot ģimenes ārsts, vai arī ikviens pats var doties uz kādu no HIV profilaksies centriem un veikt parbaudi savam sirdsmieram.
