Papildus gultasvietu skaits šobrīd tiek meklēts kā lielajās, tā arī mazajās slimnīcās reģionos. Līdz šim Covid-19 pacientus uzņēma tikai atsevišķās 1., 2. un 3. līmeņa slimnīcās, taču - kopš pagājušās nedēļas to saraksts pieaug.
Krāslavas slimnīcā jau gada sākumā ārstēja 42 Covid-19 pacientus. Vīrusa skartos šeit uzņēma nevis tāpēc, ka tāds bija Veselības ministrijas rīkojums, bet kaimiņu Daugavpils reģionālās slimnīcas sauciens pēc palīdzības. “Mums Terapijas nodaļa sadalīta pa divām daļām. Uzlikām plēvi, sadalījām uz divām daļām. Viena nodaļa - Covid-19 daļa. Viņi nebija tādi, kuriem ir nepieciešama reanimācija. Viņi vidēji smagi bija,” saka Aleksandrs Jevtušoks, Krāslavas slimnīcas vadītājs.
Lai gan Daugavpils reģionālā slimnīca ir lielākā slimnīca ārpus Rīgas, arī kopš septembra tās vadība atkal vērsusies pēc palīdzības Krāslavā. “Vēl septembra sākumā, ieviešot ārkārtējo situāciju, pirmo reizi lūdzu oficiāli atzīt Krāslavas slimnīcu par Covid-19 slimnīcu, lai viņi var aprūpēt jau stabilos pacientus. Protams, nesagaidot to, mēs pie viņiem arī sūtām tos, kas ir stabili,” saka Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs. “Tikai sestdien, sestdien atsūtīja vēstuli no ministrijas. Šeit ir ieraksts priekš mums - 20 gultas vidēji smagiem slimniekiem ar Covid-19 un intensīvā terapija,” saka Aleksandrs Jevtušoks.
Pagājušajā nedēļā lemts Covid-19 pacientu ārstēšanā arī oficiāli iesaistīt vairākas “mazās” jeb 1., 2. un 3. līmeņa slimnīcas. “Un vēl piecas slimnīcas, kas gatavojas to uzsākt līdz 20. oktobrim, tātad - līdz rītdienai. Kā arī ir vēl četras slimnīcas, kuras plānots iesaistīt kopējai Covid-19 pacientu ārstēšanai,” pauž Oskars Šneiders, Veselības ministrijas pārstāvis.
To vidū ir Krāslavas, Preiļu slimnīca, Alūksnes, Cēsu, Madonas un Kuldīgas slimnīcas. “Tas ir tikai normāli mums abiem, ka mēs paņemam akūtos, un viņi palīdz mums,” pauž Grigorijs Semjonovs.
Šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšanā kopumā iesaistījušās 19 slimnīcas. “Lielā slimnīca var koordinēt šo darbu. Krāslavas slimnīcas gadījumā tā droši vien ir Daugavpils slimnīca, kas droši vien var uzņemties tādu kā nosacītu šefību un darba organizāciju reģionā,” pauž Oskars Šneiders.
Tiesa - ir problēma, kuras dēļ “mazās” reģionu slimnīcas, lai arī cik lielas vai atbilstoši aprīkotas tās būtu, nespēs uzņemt daudz slimnieku. Šī problēma ir dramatisks ārstnieciskā personāla trūkums. Kā apgalvo Krāslavas slimnīcas vadītājs, šajā iestādē jaunus rezidentus nav izdevies piesaistīt kopš 1994. gada. Lielākā daļa ārstu ir pensijas vai pirmpensijas vecuma.
