Cik stundas dienā atļauts strādāt pusaudžiem nosaka likums, bet Bruknas kopiena esot kā ģimene, kur darba stundas neviens neskaita. Tā uzskata uzrunātie Vecumnieku novada Kurmenē, kur tiek īstenots viens no priestera Andreja Mediņa projektiem. Pret darba tikuma ieaudzināšanu nav arī bērnu tiesību aizstāvji, tomēr rehabilitācijai jābūt visaptverošai.

Bruknas muiža nav vienīgais projekts, kurā aktīvi darbojas priesteris Andrejs Mediņš. Kopš pagājušā gada aktīva rosība notiek arī Kurmenē, tāpēc izskanējusī ziņa par nepilngadīgo nostrādināšanu un pārtikas daudzuma ierobežošanu Bruknas muižā satraukusi arī kurmeniešu prātus Uzrunātie ir pret vardarbību, tomēr sliecas atbalstīt nepilngadīgo iesaistīšanu saimniecības darbos.

Tie, kuri priesteri Mediņu pazīst, atzīst, ka dažkārt no viņa varot dzirdēt arī kādu skarbāku vārdu, bet to, ka pret bērniem kāds izturējies teju kā pret vergiem, gan nespējot iedomāties. Arī keramiķe Dace Zvanītāja kādu laiku kopā ar bērniem esot uzturējusies Bruknā, un piedalījusies arī Kurmenes muižas parka sakārtošanā. Dace Zvanītāja, keramiķe, piecu bērnu mamma: “ Tā ir kopiena, sava veida ģimene, bet uz brīvprātības principiem. Tas jebkurā gadījumā nav nekas piespiedu. Bērni pārstrādājušies varbūt kādu brīdi arī bija. Es arī varbūt kādu brīdi biju pārstrādājusies, bet es nedomāju, ka tas ir tādā negatīvā nozīmē. Mēs bijām noguruši, bet priecīgi par to, ko mēs esam izdarījuši.”

Arī bērnu tiesību aizstāvji nenoniecina darba audzināšanu kā rehabilitācijas metodi, tomēr nepilngadīgajiem nav piemērotas tik garas darba stundas.

Evija Rācene, VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore: “ Es neuzskatu, ka bērniem ir jāstrādā līdz pusvieniem naktī, un pēc tam trijos no rīta viņi jāmodina augšā, jo viņi nav pabeiguši darbu. Tam visam ir jābūt tādās saprāta robežās, ņemot vērā bērna vecumu, iespējas, vajadzības un tā tālāk.”

Biedrība ''Kalna svētību kopiena'', kas darbojas Bruknas muižā nav reģistrēta kā sociālo pakalpojumu sniedzējs un bērniem tur nebija jāatrodas. Tomēr bērni tur nonāk ar pašu vecāku svētību.

Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore telefonsarunā norāda, ka vecākiem esot iespēja izvēlēties arī reģistrētus rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējus, piemēram, Ģintermuižas rehabilitācijas nodaļu, kur pašreiz esot apmēram desmit brīvas vietas.

Inspekcija neiebilst arī pret ieceri Bruknas kopienas paspārnē esošo jauniešu māju Kurmenē reģistrēt kā sociālo pakalpojumu sniedzēju, kur tādejādi nonāktu bērni, kuri līdz šim tika vesti uz Bruknas muižu.