Latvijā šobrīd sākta vairāku bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu celtniecība, tostarp arī Dienvidkurzemes novadā. Valsts kontrole konstatējusi, ka, veidojot bioatkritumu pārstrādes sistēmu, nekorekti aprēķināts to potenciālais daudzums valstī, tādējādi mākslīgi palielinot rūpnīcu jaudas. Tas varētu atsaukties uz nesamērīgi augstiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Atkritumu pārstrādātāji šos pārmetumus noraida.
Nesamērīgums - tā vienā vārdā var pateikt par Valsts kontroles secināto revīzijā par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādāšanas sistēmu. Poligonos topošās iekārtas tiek celtas ar jaudu, kas esot būtiski lielāka par atkritumu daudzumu realitātē. Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins: “Arī Dienvidkurzemes reģionā mēs redzējām tieši šādu situāciju. Poligonā tiek veidota iekārta ar vairāk nekā 20 tūkstošu tonnu pārstrādes jaudu gadā, savukārt reāli radītais atkritumu daudzums tajā reģionā ir mazliet vairāk nekā 10 tūkstoši tonnu gadā. Ko tas nozīmēs iedzīvotājiem? Tas nozīmē, ka lielas jaudas būs arī jāuztur, lielas jaudas izmaksā vairāk, nekā tam vajadzētu izmaksāt, un beigu beigās tas diemžēl varētu atspoguļoties uz lielākiem tarifiem iedzīvotājiem.”
Tikmēr uzņēmumā “Liepājas RAS”, kas apsaimnieko daļā Kurzemes radītos atkritumus, saka - Valsts kontrole neobjektīvi novērtējusi reālo situāciju, tās veiktie aprēķini neatbilst patiesībai. “Es nedomāju un neuzskatu, ka mūsu jaudas ir pārvērtētas un ka tas būtu kaut kādā veidā slikti mūsu iedzīvotājiem. Mēs esam diezgan rūpīgi rēķinājuši atkritumu plūsmu. Tas atkritumu daudzums, ko šobrīd nododam atkritumu pārstrādes ceham, ir apmēram 25 līdz 26 tūkstoši tonnu gadā. No tā kādi 70 līdz 80 procenti, kas ir pie 20 tūkstošiem tonnu, nāks ārā bioloģiju saturoši,” norāda Normunds Niedols, SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis.
Par nozari atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Rudīte Vesere savukār norāda, ka jaunbūvējamo rūpnīcu prognozējamās jaudas, reaģējot uz reālo situāciju, iespējams mainīt. Piemēram, iegādājoties mazākas kapacitātes atkritumu pārstrādes iekārtas par tām, kādas bijušas sākotnēji iecerētas.
Jau vēstīts, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana Latvijā ir būtiski aizkavējusies. Ja citas Eiropas Savienības valstis to sāka darīt 2008. gadā, tad Latvija - tikai tagad. Valsts kontroles aprēķini liecina, ka šīs kavēšanās dēļ Latvijas iedzīvotāji kopā šajos gados par pakalpojumu pārmaksāja aptuveni 16 miljonus eiro. Jaunās sistēmas ieviešana valstī - saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu - jāpabeidz līdz nākamā gada beigām.
#SIF_NVZ2022
