Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem noteica, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.

Likums nosaka, ka, ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt no jaunā mācību gada.

4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.

Debatēs izskanēja vēlme no krievu valodas kā otrās svešvalodas atteikties arī vidusskolas posmā, 10. un 11.klasē, bet to parlaments noraidīja.

Opozīcijas deputāte Ilze Indriksone (NA) pauda, ka viņas priekšlikums "nav tikai formāls", jo varot izveidoties tāda situācija, ka jaunieši 8. un 9.klasē atteiksies no krievu valodas, bet vidusskolā, iesniedzot dokumentus 10.klasē, viņiem būs jāmācās krievu valoda, jo likums neparedz vidusskolā atteikties no krievu valodas.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) aicināja nejaukt politiku ar mācību procesu. Viņaprāt, vajag ļaut vidusskolas posmā mācīties krievu valodu jauniešiem, kuri to vēlas.

Izglītības komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) norādīja, ka komisija kopumā piekrīt iespējai atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas arī vidusskolas posmā, taču esot nepieciešama diskusija ar nozari. "Šo priekšlikumu tagad atbalstot, mēs izveidotu lielas jukas skolās," teica politiķe.

Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.

Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda.

Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.

Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.

Tāpat grozījumi paredz likumā citastarp nostiprināt to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus izglītojamajiem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme - mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.

Foto: Lita Krone/LETA