Lauksaimniecības zemes nav piemērotas komerciālu saules parku būvēšanai, jo pēc pēc daudziem gadiem tie varētu pārvērsties degradētā, aizaugušā teritorijā. Tā uzskata biedrība “Zemnieku saeima”, aicinot valstī šajā jautājumā ieviest skaidru regulējumu. Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka šo jautājumu ir gatavi risināt sadarbībā ar citām ministrijām. 

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan ziņas par saules parku būvniecību dažādās Latvijas vietās, solot nodrošināt mūsu valsts enerģētisko neatkarību. Šāda rīcība gan satrauc lauksaimniekus, jo daudzviet investori saules paneļus izvieto uz lauksaimniecībai piemērotas zemes. “Tiek izņemta lauksaimniecības zeme no ražošanas, laba zeme. Ir skaidri redzams, ka valstī nav skaidras stratēģijas, lai ilglaicīgi nodrošinātu, ka šie saules parki spēj stabilizēt mūsu enerģētikas tirgu, mums ir bažas, ka kādā brīdī šie parki var izrādīties ļoti nerentabli, tad šī būs degadēta lauku ainava, tā kā mums aizvien ir vecās padomju laiku kūtis,” saka biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Klimata un enerģētikas ministrijā norāda, ka pašlaik tiešām nav regulējuma, kas ierobežotu saules parku būvniecību lauksaimniecības teritorijās. Taču ministrija ir gatava par diskusijām ar Zemkopības ministriju par šāda regulējuma nepieciešamību. KEM pārstāce Līga Rozentāle: “Komersanti izvēlās lauksaimniecības zemes, jo tās ir līdzenas platības, kur nav noēnojuma, līdz ar to saules parki var tur labi attīstīties. Tai pašā laikā saules parkiem netiek prasīts ietekmes uz vidi novērtējums, jo saules paneļi ir iekārtas, tās nav būves, no tā secināms, ka saules parkiem nav degradējošas ietekmes uz vidi.”

Lauksaimniekus arī satrauc, ka daļa investoru ir veikuši vien ražošanas jaudu rezervāciju, taču reāli darbi nenotiek. Tikmēr iecerētajai vietai blakus esošs zemnieks nevar veikt ieguldījumus elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam. Dzelzkalēja-Burmistre: “Lauksaimniecības fondā ir atvēlēti resursi priekš atjaunojamās enerģijas ražošanas. Lauksaimnieki ir gatavi to darīt, saņem pat atbalstu, ja viņi veido šādas elektrības ražotnes pašpatēriņam, bet nedabū pieslēgumus, jo jaudas ir rezervētas.”

KEM pārstāve atbild, ka Latvijā pašlaik pie elektroenerģijas augstspriegumu pārvades tīkla vēl nav pieslēgta nevienā lielā saules parka. Savukārt sadales tīklu sistēmā pieslēgtas mazākas saules elektrostacijas vien ar kopējo jaudu 207 megavati. Tāpēc saules parku efektivitātei pagaidām vēl nav iespējams salīdzināt. Tai pašā laikā ministrijā arī meklē risinājumus, ko darīt ar tiem investoriem, kuri ir veikuši jaudas rezervācijas, vienlaikus par to veicot arī jaudas rezervācijas maksu, taču nekāda būvniecība nenotiek. 

Rozentāle: “Tieši šobrīd gatavojam priekšlikumu grozījumiem enerģētikas tirgus likumā, nosakot, ka investoriem būs viens vai divi mēneši brīvlaišanas. Ja jūs no šī līdz šim termiņam piesakāties un atsakāties, ka jūs negribat, un atsakāties no rezervētajām jaudām, jūs varat dabūt savu drošības naudu dabūt atpakaļ. Mūsu mērķis jau nav paņemt drošības naudu, bet gan efektīvi izmantot tīklu.”

Tikmēr lauksaimnieki vēl piebilst, ka saules parku izveidošana komerciālos nolūkos var notikt degradētās teritorijās, kā arī organiskajās augsnēs, kur tuvākajos gados lauksaimniecības produktu ražošana tiks ierobežota.