Baltezera salās gadu desmitiem mītošā jūras kraukļu kolonija jau pilnībā nopostījusi mazo salu. Tagad jūras kraukļi pārcēlušies uz Liepu salu, kas ir Eiropas nozīmes dabas aizsargājamā teritorija, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pieņēmusi lēmumu sargāt dabas vērtības, atļaujot medniekiem 20 putnus nošaut, bet pārējos no aprīļa līdz jūlija beigām regulāri baidīt.

Zemgales pilsētas jau gadiem cīnās ar krauķu kolonijām, tikmēr Baltezera salas iecienījuši jūras kraukļi, kas nodara daudz lielāku postu. Mazā sala jau pilnībā iznīcināta. Cietusi ne vien zemsedze, bet arī lielie koki, jo, kā skaidro DAP, jūras kraukļu ekskrementi satur daudz fosfora un slāpekļa. DAP pārstāvis Artūrs Jansons: “Jūras kraukļiem galvenais ir barības bāze. Šeit ir jūras tuvums, šeit ir ezers. Viņu galvenā barība ir zivis. Tur, kur ir barība, tur parādās jūras kraukļi, varbūt tāpēc Zemgalē vairāk ir krauķi, bet šeit zivju tuvumā jūras kraukļu kolonijas.”

Tagad jūras kraukļi jeb kormorāni iznīcināto salu pametuši un pārcēlušies uz Liepu salu, kur savītas vismaz simts ligzdas. 

Liepu salā Baltezerā dzīvo ap 200 jūras kraukļu. Ja viņi netiks izdzenīti, šādi nokaltuši koki būs visi, sala dažu gadu laikā aizies bojā.

Kā stāsta vietējo iedzīvotāju pārstāvis Aivars Dundurs, kormorāni Liepu salā mīt jau trešo gadu. Iedzīvotāji trauksmi gan cēluši, ne tik daudz sargājot dabas vērtības kā ainavu. “Viņi lielu postu zivīm nodara. Es redzēju, kā viņi gūst zivis. Lielā barā sadzen pret salu zivis, tad saknābā. Es neesmu makšķernieks, bet makškernieki stāsta, ka viņi noķer arī savainotās zivis. Viņiem katru dienu vajagot 0,5 kg zivju, lai izdzīvotu.”

DAP gan negrib pieļaut arī šīs salas iznīcināšanu, tāpēc pieņemts lēmums no 01.04 līdz 31.07. regulāri traucēt salas iemītniekus un divdesmit putnus arī nošaut. Jansons: “Atšķirība starp to salu un šo, ko tagad aizņēmuši jūras kraukļi, ir tā, ka šī sala ir vērtīgs biotops. Vecie platlapu meži. Tā sala, kas aizgājusi postā, tur bija nosacīti nevērtīgas alkšņu audzes, no tāda dabas vērtību viedokļa tās salas atdošana jūras kraukļiem nebija tik traģiska.”

Četri jūras kraukļi jau esot nošauti, bet, vai putnu uz salas palicis mazāk, esot grūti spriest. Pagājušajā gadā esot mēģināts jūras kraukļus baidīt ar gaismas stariem un skaņām, bet viņi nebaidoties ne no kā. Zināmā mērā kormorānu populāciju ierobežot palīdzot arī pati daba. Uz zemsedzes daudzviet redzamas olu čaumalas. Kā skaidro dabas pārvaldes pārstāvis, tas, visticamāk, esot vārnu un kraukļu darbs, kas olas izēdušas laikā, kad jūras kraukļi izlidojuši. Šo putnu populāciju salas sargāšana gan neietekmēšot, jo Latvijā uzskaitītas vairāk nekā 2000 jūras kraukļu ligzdu.