Folklorai arī vajadzīga sava balva

Latvijas Folkloras biedrība, popularizējot tradicionālās kultūras pamatvērtības, latvisko dzīvesziņu, tās ilgtspēju un daudzveidīgās izpausmes mūsdienu sabiedrībā, par veikumu tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanā ik gadu godina folkloras kopas, kopienas un to dalībniekus, pasniedzot folkloras balvu “Austras koks”. Nupat Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte” pasniegtas trīs “Austras koks 2023” balvas. 

Folkloras balvu “Austras koks” šogad saņēma Medņevas etnogrāfiskā ansambļa ilggadējā vadītāja, teicēja Natālija Smuška. Balvu viņai pasniedza par mūža ieguldījumu folkloras popularizēšanā. Natālija Smuška veselības problēmu dēļ uz balvas saņemšanu gan nebija ieradusies.

Bet par Latviskās dzīvesziņas kopšanu un daudzināšanu balvu pasniedza Saldus folkloras kopai “Medainis” un tās vadītājai Sarmai Ūpei. “Tas bija milzīgs pārsteigums, jo tik tiešām nejūtos nekādus varoņdarbus padarījusi. Un mēs darām to, kas mums patīk, un darām ar prieku. Tad varbūt arī vairāk sanāk, ja ar prieku dara. Un tad arī ir citiem prieks par to, ko darām.”

Folkloras balvu par aktivitātēm iepriekšējā gadā Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte” saņēma Sandis Zučiks un biedrība Danču Krātuve. Balva Sandim Zučikam pasniegta par latvisko danču popularizēšanu un apkopošanu, jo biedrība “Danču krātuve” uzsākusi darbu pie latviešu danču e-burtnīcām un jau ir apkopoti vairāk nekā 200 dažādi latviešu danči. Zučiks: “Mājās es sarunu pie brokastu galda sāku ar dančiem, pie pusdienām ar dančiem, vakariņās atkal runaju par dančiem. Ja kādreiz es naktīs miegā runāju, tad es runāju par dančiem. Tas ir laikietilpīgs process, bet patīkams. Man pats lielākais prieks ir, ka daudzi citi cilvēki arī nāk ar savu informāciju, dalās, tādējādi kopā ir iespēja veidot latviešu danču mantojumu un arī atstāt nākamajām paaudzēm. ”

Latvijā Lielā folkloras gada balva pasniegta pirms nu jau gandrīz 20 gadiem, ko varēja organizēt, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Krīzes laikā šis finansējums tika pārtraukts, bet, lai turpinātu pateikties cilvēkiem, kuri kopj latviešu folkloru, balvu atsāka organizēt Latvijas Folkloras biedrība. “Pirms sešiem gadiem Latvijas folkloras biedrība izlēma, ka ir jāsaka paldies cilvēkiem, kuri veic lielu darbu tautas tradīciju kopšanā, pārmantošanā, atjaunošanā. Un ka mums nepieciešams šāds notikums,” saka Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts.

Folkloras balvas pasniegšanas vietas namatēvs Andris Slišāns ReTV uzsver, ka šī balva obligāti ir jāturpina arī turpmāk. “Folklorai arī vajadzīga sava balva. Nu forši, ka Zelta mikrofonā arī parādās kaut kas no tautiskā. Bet te ir tikai folklora, tikai tautiskajam. Ir svarīgi, ka ne jau uzreiz desmit cilvēkiem vai desmit kolektīviem pateikt paldies, bet dažiem. Izcelt vienā gadā vienus, bet citā citus. Un tā daudzus gadus uz priekšu, kamēr visus apsveiksim.”

Jāatgādina, ka “Upīte” vieta, kurā tika pasniegta šī folkloras gada balva ir iekļauta Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.