Valsts drošības dienestā (VDD) iedzīvotāju došanos uz terorismu atbalstošajām valstīm dēvē kā bīstamu Latvijas drošībai, tomēr Latvijas iedzīvotājiem arī trešajā Krievijas iebrukuma Ukrainā gadā valsts brīvi piedāvā iespējas braukt ar regulāriem starptautiskās satiksmes autobusu reisiem uz Krieviju un Baltkrieviju. Autotransporta direkcija, kas izsniedz starptautisko pārvadājumu atļaujas, norāda, ka pilda Satiksmes ministrijas (SM) rīkojumus un neveido nozares politiku. 

Šobrīd no Rīgas var brīvi doties regulāros ikdienas reisos uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Pleskavu, arī uz Minsku un Gomeļu Baltkrievijā. Uz Maskavu un Sanktpēterburgu var doties pat katru dienu.

Pašreizējā kārtība paredz, ka licences šādiem starptautiskajiem reisiem formāli izsniedz Autotransporta direkcija (ATD), pamatojot, ka Satiksmes ministrija nav uzdevusi likvidēt starptautisko autobusu satiksmi ar Krieviju un Baltkrieviju. Pasažieru pārvadājumi tiek organizēti pamatojoties uz starptautiskajiem līgumu starp Latviju, Krieviju un Baltkrieviju, kas parakstīti pirms 2022.gada 24.februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā.

ATD izpilda SM uzstādījumus 

“Uzstādījumi nav denonsēti, tie ir spēkā. Šeit svarīgs moments ir, ka, izvērtējot regulāros un neregulāros pasažieru pārvadājumus, tad regulārie pasažieru pārvadājumi ir daudz vieglāk kontrolējami. Ja mums ir personu kustība pār robežu, tad tas ir veids, kā šo personu kustību kontrolēt,” skaidro Autotransporta direkcijas starptautisko pārvadājumu vadītāja Indra Gromule.

SM gaida drošības iestāžu novērtējumu

ATD ir SM pakļautības iestāde, ministrija veido nozares politiku transporta pārvadājumu jomā. Kāpēc SM joprojām nav iniciējusi starptautiskās autobusu satiksmes starp Latviju un agresorvalstīm pārtraukšanu, ministrijas preses dienests atbild nekonkrēti: “Atbildot uz jautājumu, kāpēc aizvien notiek sabiedriskā transporta kustība uz šīm agresorvalstīm, informējam, ka starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, veic atbilstoši starpvalstu līgumiem par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu un Nolīgumu par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem. Ja valsts drošībsargājošās institūcijas, izvērtējot riskus, norādīs, ka starptautisko pasažieru pārvadājumi ar autobusiem uz Baltkrieviju un Krieviju ir apdraudējums valsts drošībai, tad sekos atbilstoša rīcība.”

VDD: “Krievijā un Baltkrievijā ir augsti personu savervēšanas riski”

Acīmredzot SM gaida, piemēram, VDD vērtējumu par situāciju. Ja SM līdz šim brīdim nav lasījusi VDD ziņojumus šajā jautājumā, vērts atgādināt, ka Valsts drošības dienests, Latvijas valsts slepenais dienests, kas uzrauga ar valsts drošību saistītos jautājumus, skaidri jau kopš 2023.gada norāda, ka neatbalsta nekāda veida Latvijas iedzīvotāju pārvietošanos uz Krieviju un Baltkrieviju. 

Valsts drošības dienests e-pasta atbildē uz uzdotajiem jautājumiem par starptautisko autobusu satiksmi starp Latviju un agresorvalstīm norāda: “Atbildot uz Jūsu jautājumiem, VDD informē, ka vairākkārt ir izplatījis brīdinājumu sabiedrībai par augstajiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem, ceļojot uz agresorvalstīm Krieviju vai Baltkrieviju VDD izplatītie paziņojumi sabiedrībai ar hipersaitēm uz dienesta tīmekļvietni: 02.04.2022., 22.12.2022., 06.04.2023., 25.03.2024., VDD 2023. gada publiskā pārskata 7. un 10. lpp. u.c.). VDD aicina Latvijas iedzīvotājus uz minētajām agresorvalstīm neceļot. VDD vērtējumā pasažieru pārvadājumi maršrutos Latvija – Krievija un Latvija – Baltkrievija rada riskus Latvijas nacionālajai drošībai, paverot Krievijas un Baltkrievijas specdienestiem Latvijas valstspiederīgo vervēšanas un informācijas iegūšanas iespējas. Turklāt autobusu kustība uz Krieviju un Baltkrieviju sekmē Latvijas valstspiederīgo ceļošanu uz šīm valstīm, neraugoties uz VDD un citu institūciju vairākkārtējiem brīdinājumiem Krieviju un Baltkrieviju neapmeklēt.”

SM pozīcija, ka VDD nekādi nav ziņojis par šiem riskiem, manuprāt, ir diskutabla un nepilnīga, tāpēc pārsūtīšu ministrijai e pastu, kur VDD skaidri definē riskus, ko rada šādi pārvadājumi, gan uzdošu jautājumus, ko uzdevu VDD šajā sakarā, lai būtu pilnvērtīga situācijas izpratne.

Valsts drošības dienests skaidri norāda, ka ir augsti Latvijas valstspiederīgo savervēšanas riski.: “VDD vērš uzmanību, ka savas valsts teritorijā Latvijai naidīgo valstu specdienestu darbinieki netraucēti var izmantot draudus, šantāžu, apsūdzēšanu dažādos pārkāpumos un citas prettiesiskas metodes, lai mēģinātu piespiest sadarboties personu, kura varētu sniegt tiem noderīgu informāciju. Tāpat dienests vērš uzmanību, ka Latvijas institūcijām ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem valstspiederīgajiem, kuri nonākuši grūtībās Krievijā vai Baltkrievijā.”

VDD: “Valsts augstākās amatpersonas ir informētas par riskiem”

Autobusu satiksme ar agresorvalstīm nav jaunums, tā nav pārtraukta arī kara laikā. Šauras Latvijas sabiedrības grupas vēlme doties uz Krieviju un Baltkrieviju sev vien zināmu iemeslu dēļ ir diskutabla, ja to vērtē kopējās sabiedrības drošības situācijā. Abu minēto valstu specdienestiem ir pastiprināta interese par notikumiem Latvijā un tās vervē aģentus informācijas iegūšanai un ietekmes nodrošināšanai visos iespējamos veidos. Tāpat ir jautājums, vai iespējamā Ukrainas bēgļu braukšana caur Krieviju uz Latviju ar šiem autobusu reisiem ir samērojama ar Latvijas tautas interesēm.

VDD norāda, ka Latvijas augstākās amatpersonas ir informētas par situāciju un riskiem, ko tā rada: “Par augstajiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem, Latvijas iedzīvotājiem apmeklējot Krieviju un Baltkrieviju, VDD ir informējis arī valsts augstākās amatpersonas. Normatīvajos aktos VDD nav paredzētas tiesības aizliegt vai ierobežot autobusu kustību uz konkrētām valstīm. Pasažieru pārvadājumu apturēšana uz Krieviju un Baltkrieviju būtu politisks lēmums.”

Politisku lēmumu šajā situācijā sabiedrība tiesīga pieprasīt no satiksmes ministra Kaspara Briškena (“Progresīvie”) un premjerministres Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”), cik man zināms, abas amatpersonas pagaidām nav izrādījušas iniciatīvu pārtraukt bīstamo praksi valsts drošībai, ko rada starptautisko autobusu satiksme starp Latviju, Krieviju un Baltkrieviju.

Foto: Evija Trifanova/LETA