“Vadzis ir pilns, cik ilgi mēs tolerēsim šādus izteikumus?” retoriski vaicā 31 gadu vecais Saeimas deputāts Artūrs Butāns (“Nacionālā apvienība”), reaģējot uz Latvijas otrās lielākās pilsētas Daugavpils mēra Andreja Elksniņa izteikumiem par valsts Austrumu robežas stiprināšanu. Latgales nozīmīgākās pilsētas vadītāja izteikumus sācis vērtēt Valsts drošības dienests.

6.decembrī Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš sociālajā tīklā “Facebook” publicēja divus video, kur dalās pārdomās par Latvijas aizsardzības plāniem austrumu pierobežā - vienu latviski, bet otru ierasti krievu valodā. Tas ir ierasts Elksniņa komunikācijas veids, kurā divvalodības akcentēšana Daugavpilī (un Latvijā kopumā) ir viens no galvenajiem mērķiem. Aptuveni 30 kilometrus no Krievijai lojālās Baltkrievijas robežas esošās pilsētas vadītājs sociālo tīklu paziņojumā stāsta, ka Latvija šajā reģionā uzrakšot autoceļus, mīnēšot pierobežu, lai arī Aizsardzības ministrija ir skaidri pateikusi, ka robežas mīnēšana miera laikā nenotiks. 

Elksniņš regulāri izcēlies ar diskutabliem politiskiem paziņojumiem, tostarp, arī par to, kam piederot Krievijas uz laiku okupētais Ukrainas reģions Krima. Daudzi daugavpilieši ir sajūsmā par šādu mēra komunikācijas stilu un uzskatiem. Daugavpilī kopš 2022.gada 24.februāra vairākas reizes notikuši incidenti ar Ukrainas valsts karoga noņemšanu gan pie pilsētas mūzikas skolas, gan domes ēkas. Latvijas centrālā vara, spēka struktūras un specdienesti nav iejaukušies šajās provokatīvajās darbībās.

“Lai arī viņš [Andrejs Elksniņš] pietiekami juridiski izsakās, zinot, ko likums ļauj, ko neļauj, skaidrs, ka vēstījums ir visai skaidrs. Katrā ziņā diez vai tas šobrīd palīdz Latvijai, īpaši Latgalei, ņemot vērā to apdraudējumu, kas pastāv, zinot to Krievijas pilsoņu īpatsvaru Latgalē un konkrēti arī Daugavpilī. Man šķiet, ka tas strādā par labu Krievijai, nevis Latvijas drošības stiprināšanai,” saka Saeimas deputāts Artūrs Butāns. 

Pielaides valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem kā problēmas risinājums

“Zinām, ka viņš jau iepriekš par Krimu ir izteicies. Man liekas, ka vadzis ir pilns, cik ilgi mēs tolerēsim šādus izteikumus? Tāpēc man ir prieks, ka tiek virzīta prezidenta iniciatīva par šo te pielaidi [pielaide valsts noslēpumam] pašvaldību vadītājiem, lai būtu filtrs, konkrēti kritēriji, kas var vadīt pilsētu un pašvaldību, un, kas nē. Mēs zinām, ka krīzes situācijās civilās aizsardzības komisijas vada pašvaldību vadītāji. Tiem ir ļoti būtiska loma.” 

Ukrainas prokrievisko politiķu pagātnes izteikumi sasaucas ar Elksniņa naratīvu

2014.gadā Krievija okupēja Ukrainas Krimas reģionu pie Melnās jūras. Krievijas ietekme Ukrainas politikā pirms šiem notikumiem, to laikā un pēc tam bijusi ievērojama, deputāts uzskata, ka nepieciešams mācīties no ukraiņu rūgtās pieredzes.

“Ukraiņi paši saka: “Dārgie latvieši, mācieties no mūsu kļūdām!” Un šeit jau iezīmējas, viena lieta, ko ukraiņi saka, viņi iesaka veidot fortifikācijas līnijas un stiprināt robežu, to mēs šobrīd darām. Un tas, šķiet, Elksniņu dara ļoti nervozu, ka tiek stiprināta robeža ar Krieviju. Un otra daļa, ko viņi saka, ka diemžēl Ukrainā, tie bija daži, bet tomēr bija pašvaldību vadītāji un pašvaldības amatpersonas, kas bija kolabracionisti. Kāpēc mums būtu naivi domāt, ka nepastāvētu iespēja, ka Latvijā tādu nebūtu? It īpaši, ja ir šāda veida izteikumi no amatpersonas. Līdz ar to mums ir jāprogresē pielaižu jautājumā, lai zinātu, ka neatkarīgi no politiskās piederības, šie te cilvēki, kas ir ievēlēti mēra amatā, viņiem ir pielaide, viņiem nav nekādas saistības ar Krievijas dienestiem un tamlīdzīgi. Un mēs varam uz viņiem paļauties gan šobrīd, gan “X” stundā. Un tie, kas domā citādāk, kas šobrīd spēlējas ar uguni, kritizē robežas izbūvi. Es domāju - viņiem vajag apdomāt pašiem, ja viņi iet šādu Krievijas pilsoņu viedokļu pamatā, viņiem pašiem drīzāk vajag balotēties kādā Krievijas pašvaldībā, nevis Latvijā. ”

Daugavpils nav vienīgā pilsēta ar alternatīvo politisko kursu

Līdzīga prokrieviska noskaņa un izteikumi gadiem bijuši arī netālajā Rēzeknes pilsētā, kur ilgstoši pie varas bija Aleksandrs Bartaševičs.

“Protams, ka arī Rēzekne ir viens no gadījumiem, kas pievērš uzmanību, bet būtu jāfiltrē visas pašvaldības un vienādi nosacījumi, lai nebūtu iespējas apstrīdēt, kad ir vēršanās pret kādu politiku - nē, mums ir konkrēti kritēriji, ko mūsu pašu drošības dienesti pārbauda. Ja ir tādas aizdomas vai pierādījumi par sadarbību ar citas valsts dienestiem, vai klaji pretvalstisku rīcību, retoriku, vai kādiem finanšu darījumiem ar kaut kādām sankcionētām personām vai kā savādāk, šādi cilvēki nedrīkstētu ieņemt pašvaldības vadītāja amatu. Tas robežotos ar kolabracionismu. To mēs nedrīkstētu pieļaut.”

Jādemonstrē, ka esam saimnieki visā Latvijā

“Šobrīd valstij ir jādemonstrē, ka mēs esam saimnieki visā Latvijas teritorijā, tostarp Daugavpilī, Rēzeknē un citviet. Man prieks, ka arī bruņoto spēku komandieris pirms pāris dienām bija Daugavpilī. Es gribētu, lai ir arī mediju uzmanība, arī no sabiedriskajiem medijiem ir lielāka klātesamība šajos reģionos.

Paskatāmies Daugavpili - tur jau tāda krievu pasaule ir uzbūvēta, kas tiek apmaksāta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem. Kaut vai Daugavpils Universitātē viņi apmaksā programmu, kas vērsta uz krievu kultūras, valodas popularizēšanu, apguvi. Daugavpils pašvaldība apmaksā krievu kultūras centru. Citas nevalstiskās organizācijas dzīvo no saviem ienākumiem, ziedojumiem - krievu kultūras centrs tiek apmaksāts no pašvaldības naudas, lai vairotu krievu kultūru, krievu valodu. Tie jau ir šie Kremļa plāni, kas ir nopludinātajās iecerēs - augsnes sagatavošana ir krievu kultūras un valodas klātesamība. Tas, ko viņi dara, par pašvaldības naudu apmaksā šo iestādi. Viņi vēl palīdz Krievijas pilsoņiem, kā labāk iziet valodas (latviešu - ReTV) prasību pārbaudes. Tā ir tāda iešana pret spalvu tam, ko pauž valsts.” 

Artūrs Butāns uskata arī, ka Latgalē būtu jāpabeidz iepriekšējās valdības iesāktā okupācijas pieminekļu nojaukšana. Par pieminekļiem, zem kuriem ir apglabājumi, vispirms būtu jātiek skaidrībā, vai tādi tur tiešām ir. Un, jebkurā gadījumā, risinājums, līdzīgi kā Igaunijā, ir pārapbedīšana.

Foto: Paula Čurkste/LETA