Aizvadīta Ungurmuižas nomas tiesību izsole Cēsu novadā. Turpmākos desmit gadus kompleksu apsaimniekos vietējais uzņēmējs ar komandu, kurš jau darbojās Ruckas muižā Cēsis. ReTV ziņās jau vēstījām, ka pašvaldība meklē muižai saimnieku, uzņemoties rūpes par vēsturisko Ungurmuižu, uzņēmējs apņemas turpināt šeit iesākto – organizēt klasiskās mūzikas koncertus un piedāvāt klusu, mierpilnu atpūtu. 

Izsolei par Ungurmuižas kompleksa nomas tiesībām bija pieteicies tikai viens pretendents. Kā noteica izsoles noteikumi, tādā gadījumā tā atzīstama par notikušu. 

Tiesības par 1000 eiro mēnesī nomāt Ungurmuižu uz 10 gadiem ieguva uzņēmējs Renārs Sproģis, kurš jau apsaimnieko Ruckas muižu Cēsu pilsētā. Viņš pats gan izsoles brīdī klāt nebija, jo atrodas ārzemēs. Izsoles komisija uzsvēra vairākus nosacījumus, kas jāpilda nomniekam. Jārūpējas par Ungurmuižas vēsturisko vērtību saglabāšanu, muižai aizvien jābūt publiski pieejamai. “Valsts nozīmes kultūras pieminekļa uzturēšanu, apsaimniekošanu, vietas attīstīšanu, piedāvājot kultūras, tūrisma, viesmīlības pakalpojumus,” saka izsoles komisijas vadītāja Anita Dzalba.

Ziņu, ka nomas tiesības iegūtas, Renāram Sproģim telefoniski paziņoja viņa pilnvarotais un Ruckas muižas kultūras projektu vadītājs Jānis Gabrāns. 

Renārs Sproģis telefonsarunā norādīja, ka Ungurmuižā plāno turpināt daudzas tur jau līdz šim iesāktās tradīcijas. “Ungurmuiža asociējas ar klasiski akadēmiskām kultūras izpausmēm, koncertiem un tā tālāk. Iesim to virzienu. Komandasprāt, tas ir ļoti labs veids, kā tagad varam ļoti jaudīgi startēt ar divām muižām. Rucka paņems savu kādu segmentu, Rucka ir pilsētā un pilsētas centrā, Ungurmuiža paņems vēl kādu daļu sabiedrības segmenta.”

Pašlaik Ungurmuižā vēl ir kluss un mierīgs, taču, kā norāda Jānis Gabrāns, tuvākajā laikā plānots atkal atvērt restorānu un viesu namu. Iesākto turpinās arī ilggadēja muižas pārvaldniece Ieva Nevečorova. “Ruckas stāsts mums tiek veidots no nulles, īsti tā nebija. Šeit tas stāsts jau ir gatavs, perfekts stāsts Latvijas mērogā labi zināms. Mūsu uzstādījums ir stāstu turpināt, pieliekot kaut ko savu, mēģinot, kā jau tika teikts, abas muižas kaut kā sasaistīt – vai nu ar vienotu maršrutu, vai kaut kā, lai arī viena otrai netraucē gala beigās. Te var taisīt kāds klusuma rekolekcijas vai ko tādu, kas tagad ir lielā cieņā. Te ir, kur pārgulēt, kur paēst, te var trīs dienas cilvēki baudīt mieru un klusumu.”

Nomniekus nebiedē arī pienākums ieguldīt muižas uzturēšanās un atjaunošanā. Vēl pirms izsoles esot apsekotas vietas, kur nepieciešams veikt lielākos finanšu ieguldījums. Šim mērķim līdzekļus galvenokārt plānots rast dažādos fondos.