Rudens ne vien iekrāso Latviju, bet arī pārklāj to ar dūmu mutuļiem no degošo lapu kaudzēm. Pēdējos gados gan aizvien biežāk pašvaldību saistošie noteikumi aizliedz lapu dedzināšanu, bet Jelgavas novadā tas joprojām ir atļauts. Lapas tiek dedzinātas arī visās kapsētās.

Kamēr bērni izbauda nu jau aizejošo “zelta rudeni”, pieaugušie ne vien priecājas par krāšņo dabas rotu, bet arī lauza galvas, kā atbrīvot savu teritoriju no tās. Daudzās pašvaldībās, īpaši pilsētās, tiek rīkotas arī lapu izvešanas akcijas, lai savāktās lapas nonāktu komposta kaudzēs. Tomēr ir pašvaldības, starp tām, arī Jelgavas novads, kur saistošie noteikumi joprojām paredz, ka lapas var arī sadedzināt. Sūdzību par lapu dedzināšanu gan esot maz, jo privātmājās lapas dedzinot aizvien mazāk, tikmēr Jelgavas novada kapsētās zeltainās lapas joprojām iznīcina uguns. “Visas mūsu Jelgavas novada esošās kapsētas atrodas diezgan tālu no apdzīvotas vietas, un arī lapu dedzināšana nenotiek turpat uz zemes. Noteikumi paredz, ka ir jāizveido tāda kā betona vanniņa, kurā to drīkst darīt, un tas arī ir mazliet nostāk no kapu teritorijas,” skaidro Enija Kreicberga-Kapša, Jelgavas novada pārstāve.

Līdzšinējā Jelgavas novadā ir 44 kapsētas, no kurām piecas Elejas pagastā. “Parka kapos” ar lapām piepildītā betona vanna vēl tikai gaida savu kārtu uz dedzināšanu, tik tiešām atrodas nedaudz aiz kapsētas. Tikmēr “Mūrnieku kapos” lapas deg uz nebēdu. Lapu dedzināšanas vieta ierīkota kapsētas teritorijā, tai līdzās deg vēl viena kaudze. Kapsētas darbiniece Ērika stāsta, ka šo kaudzi salikuši cilvēki. “Es atnācu, bija tāda liela čupa, un es tagad pielieku klāt. Nepietika tur, tur viss bija pilns, un te arī pilns, taču redzat, cik lapas.”

Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) lapu dedzināšanu neatbalsta ne kapos, ne citās teritorijās, un ne tikai tāpēc, ka dūmi satur kaitīgas vielas cilvēka organismam. “Protams, tādos gadījumos, kad augi bijuši inficēti ar bīstamām slimībām, tad ir pieļaujama lapu dedzināšana, bet tā - dedzināt lapas - tas ir nelietderīgi izmantot resursus. Saudzīga dabas resursu izmantošana būtu šīs lapas kompostēt,” saka Andrejs Svilāns, dendrologs, DAP ģenerāldirektors.

Atbalstāma neesot arī lapu izmešana mežā lielās kaudzēs vai izvešana uz sadzīves atkritumu poligonu. “Respektīvi, to pašu melnzemi mēs gāžam miskastēs, pēc tam pērkam veikalā. Tas ir absolūti nesaimnieciski un pilnīgi nepareizi,” uzsver Andrejs Svilāns.

Lapas no zaļās zonas varot arī negrābt, tādējādi gan bagātināsies tikai zeme, kur tās nokritušas, bet tas būs dabisks un dabai draudzīgs process.

Aptaujātās Zemgales pašvaldības gan teic, ka lapas, sevišķi no kapsētām, tiekot vestas kompostēšanai. Vien tad, ja lapu kaudzes papildinājušās ar dažādu drazu, tās nākas pāršķirot. Pašreiz tiek izstrādāti jauno novadu saistošie noteikumi, un, iespējams, arī Jelgavas novadā lapu dedzināšana turpmāk netikšot pieļauta.