Biedrības “Cita Daugavpils” aktīvisti nupat aizsākuši jaunu ideju – rīkot apmācības, lai izglītotu Daugavpils sabiedrību atbildīgā, pārdomātā un objektīvā dažādu mediju lietošanā. Daugavpiliešiem šajās apmācībās jeb sociālo mediju pareizas lietošanas darbnīcās, piedāvāts arī apgūt rīkus, kas palīdz neapjukt informatīvajā telpā.

“Rokam Dziļāk” – tāds ir Sociālo mediju darbnīcas sauklis. Rakt dziļāk aktīvisti no biedrības “Cita Daugavpils” aicina jebkuru sabiedrības pārstāvi, papildinot savas zināšanas un pārbaudot kritiskās domāšanas prasmes mediju lietošanas jomā. Biedrības pārstāvji ReTV norāda, ka Daugavpilī mediju telpā ir lielas problēmas, tāpēc sabiedrībai jāspēj atšķirt graudi no pelavām. Šīs mediju darbnīcas Daugavpils sabiedrībai piedāvā biedrības pārstāves Anželika Litvinoviča un Anna Luīze Ruskule, kuras pašas Latvijas Universitātē apgūst žurnālistiku un politikas zinātni. “Katrs cilvēks ir svarīgs, lai attīstītos lietas. Tā pati medijpratība, digitālā vide ir viens būtisks elements, lai veicinātu kaut kādas pārmaiņas konkrēti tieši Daugavpilī, kas ir mūsu mērķis, ka mēs, cilvēki, radām to vidi, kurā mēs gribam dzīvot,” saka biedrības “Cita Daugavpils” pārstāve Anna Luīze Ruskule.

Anna Luīze Ruskule pati pēc izglītības ir žurnāliste. Šobrīd maģistrantūrā studē politoloģiju. Viņa ReTV stāsta arī to, kādas Daugavpilī ir lielākās problēmas mediju vidē. “Vislielākā problēma ir tas, ka mums nav īsti neatkarīgu mediju. Neskaitot Čaiku, kas pagaidām ir krievvalodīgais medijs, ka visi mediji ir atkarīgi no pašvaldības, arī ietekmēti tiešā veidā no pašvaldības. Un mums ir svarīgi, ka par to runājam.”

Ingemārs Vekteris, kurš pārstāv Mediju attīstības un pētniecības centru, nupat pabeidzis pētījumu par mediju vidi Latgalē, ko pasūtīja Kultūras ministrija, Valsts kanceleja, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Britu padome. Tuvāko mēnešu laikā pētījums būs pieejams arī plašākai sabiedrībai. Viņš Daugavpils iedzīvotājus iepazīstināja ar mediju tendencēm Latvijā. “Lielākās problēmas ir medijiem spēt būt neatkarīgiem. Ja tu esi kādam pakļauts vai pakļautībā un ja ir ietekme uz mediju saturu, tad šis medijs noteikti nav definējams kā neatkarīgs medijs. Medijam ir jāspēj būt pašpietiekamam arī finansiāli, bet ne finansiāli atkarīgam no viena finansetāja, kas var radīt zināmus un diezgan lielus riskus attiecībā uz to, ko auditorija šājā medijā saņem.”

Digitālā vide ir vieta, kur satiekas gan mediji, gan satura ietekmētāji un arī sabiedrība, uzsver mediju darbnīcu iniciatores. Tāpēc sabiedrībai ir jāmāk atšķirt, kas ir objektīva un kas nav objektīva informācija. Arī sanākušie apmeklētāji ReTV atklāja, ka ir jāsijā dažādos medijos izplatītā informācija par Daugavpili.

Biedrība “Cita Daugavpils” šādas mediju darbnīcas ir paredzējusi rīkot arī turpmāk, aicina iedzīvotājus medijus lietot atbildīgi. Neizplatīt dezinformāciju un viltus ziņas, kā arī nepatērēt Latvijai nedraudzīgu valstu propogandas medijus.