Ar trešo numuru rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība. Kādas ir šī politiskā spēka izredzes iekļūt parlamentā un kādi ir stiprie un vājie punkti?
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), no kuras Latvijas Zaļā partija gan izstājusies un tās vietā nākusi sociāldemokrātiskā LSDSP, ir politiskais spēks ar senu vēsturi. Proti, Latvijas Zemnieku savienība, kas veido LSZ kodolu, dibināta 1991. gadā un sevi pozicionēja kā 1917. gadā izveidotās un Kārļa Ulmaņa vadītās Latviešu zemnieku savienības mantinieci. Tādējādi pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 90. gadu sākumā tā kļuva par cerību, ka Latvijā varētu atsākties agrārs uzplaukums – kā Ulmaņlaikos. Tie daudziem saistās ne tik daudz ar apvērsumu un demokrātijas ierobežojumiem, kā teju vai ar piena upēm ķīseļa krastos.
90. gadu politiskie procesi bija vētraini, Zemnieku savienība piedzīvoja šķelšanos un dalīšanos, taču šī gadsimta sākumā pēc apvienošanās ar Latvijas Zaļo partiju kā savienība kļuva par stabili ietekmīgu politisku spēku un varas partiju: ZZS bijuši daudzi ministru portfeļi, arī valdības vadītāja amats, taču kopš 2019. gada tā atspiesta opozīcijā. Politologs Mārtiņš Daugulis saka: “Ja kāda partija, kas ir bijusi spēcīga – un ZZS allaž ir bijusi spēcīga, tā ir bijusi valdības partija –, aiziet opozīcijā, tā uzkrāj spēkus, uzaudzē muskuļus un bieži vien atgriežas mazliet spēcīgākā zirgā. Šobrīd izskatās, ka šī likumība varētu nenostrādāt. Pieņemu, ka nervozitāte [ZZS rindās] varētu būt pietiekami augsta, jo tas “zirgs”, kurā atgriezties, ja šajā gadījumā mēs runājam par premjera kandidātu, ko ZZS ir izvēlējušies, - vai nu tas ir nodzīts zirgs, vai toksisks zirgs, vai kā nu viņu varētu apzīmēt, bet viņš varētu neizvilkt šajā gadījumā.”
ZZS premjera amata kandidāts tradicionāli ir bijušais Ventspils mērs, smagām apsūdzībām apkrautais un ne tik sen no cietuma iznākušais Aivars Lembergs. Politologs gan pieļauj, ka zināmā sabiedrības daļā viņš joprojām ir populārs, tomēr politiskais konteksts ir mainījies, par ko liecina ilggadējo partneru – Zaļās partijas – aiziešana no savienības ar zemniekiem. Otra lieta, kas apgrūtina ZZS izredzes vēlēšanās, ir spilgtu politisko konkurentu parādīšanās. Mārtiņš Daugulis: “Nevienai partijai nav tik precīzs elektorāta konkurents kā “Apvienotais saraksts” šajā gadījumā. Daudzu cilvēku prātā un skatījumā, piemēram [ekspremjers Māris] Kučinskis, kas asociējas ar līdzšinējo ZZS... [Cilvēki] nenošķir tādās detaļās, kurš ir Liepājas partijā, kurš – Zaļajā partijā, kurš – ZZS. Tā bija tā seja, tas bija tas priekšstats, bet tagad viņš tur nav!”
Politologs nevar saskatīt, kāds būtu LSDSP pienesums savienībā ar zemniekiem; pašreizējo ZZS pozīciju Mārtiņš Daugulis vērtē drīzāk kā “politisku taustīšanos”, un tas atspoguļojas arī neizteiksmīgajā priekšvēlēšanu programmā. “Principā viņu programmā nav arī nekā, kas būtu ļoti vērsts uz lauksaimniecību un zemniekiem. Partijas nosaukums to vēsta, realitātē tur nav nekā par to.”
Politologs norāda, ka partija pašlaik arī īpaši necenšas skaidrot, kāds īsti ir tās piedāvājums – nav dzirdēts par īpašu aktivitāti, kandidātiem braukājot pa reģioniem un tiekoties ar vēlētājiem. Taču līdz vēlēšanām vēl ir vairāk nekā pusotrs mēnesis; iespējams, ZZS gatavojas finiša spurtam.
Pēc politologa Mārtiņa Dauguļa domām, dažādo pretrunu un neloģismu dēļ ZZS var uzskatīt par lielāko intrigu šajās Saeimas vēlēšanās. Saskaņā ar jaunākajiem “Factum” aptaujas rezultātiem ZZS pašlaik iegūtu 7,7% balsu. Ja salīdzina ar reitingu apkopojumu divas nedēļas iepriekš, tas ir kāpums par nepilnu procentu.
