Maija sākumā būs zināms, kura no Latvijas pilsētām iegūs godpilno statusu - “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā”. Šobrīd cīņu par šo titulu turpina trīs pilsētas: Daugavpils, Liepāja un Valmiera. Konkurss ir jau finiša taisnē. Iesniegti detalizēti programmas pieteikumi konkursa noslēguma kārtā.
Ar iesniegtām aptuveni 100 lappušu grāmatām starptautisko ekspertu komisijai Eiropas kultūras galvaspilsētas kandidātes no Latvijas noslēdz konkursa otro jebšu izšķirošo kārtu. Pašvaldībās aprēķināts, lai uzvaras gadījumā īstenotu iesniegtās programmas, būs nepieciešami vidēji 20 miljoni eiro. “Pieteikumā visas pašvaldības ir izklāstījušas, kāds būs viņu ieguldījums ilgtermiņā un stratēģijā, ko un kādus pasākumus viņi paredz kultūras galvaspilsētas gada ietvaros, kā viņi Eiropas kultūru padarīs kaimiņu pašvaldību apmeklētājiem, kuri apmeklēs pasākumus, zināmāku, atpazīstamāku. Ir detalizēti aprakstīts kultūras un mākslas saturs,” stāsta Lilita Kokale, Kultūras ministrijas pārstāve.
Viena no Latvijas pilsētām, kura pretendē šim statusam, ir Daugavpils. Tā sevi konkursam piesaka ar kultūras norišu programmu “Lingua Franca: meklēt, radīt, runāt”, ietverot piecas tēmas: pieturzīmes, burti un zilbes, vārdi, teikumi un stāsti. Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes pārstāve Diāna Soldāne: “Mēs nekoncentrējamies uz jaunu kultūrvietu radīšanu, bet gan uz esošā kultūrvietu satura pilnveidošanu, mūsdienīgu dažādu aktivitāšu pievienošanu uz citādāku skatījumu, uz lietām. Lielu uzmanību vēršam tam, lai mūsu skatītājs nevis vienkārši patērē kultūras projektu, bet mums ir ļoti svarīgi, lai viņi ir līdzradītāji.”
Daugavpilī ieplānotas aktivitātes dažādās formās: teātra izrādes, izstādes, koncerti, darbnīcas. Līdzīgi arī Liepājā, kura Eiropu iecerējusi pārsteigt ar programmu “(ne)miers”, izceļot Baltijas jūras klātesamību un vēršot uzmanību arī jautājumiem par vidi. Liepājas pieteikuma veidošanas projekta vadītāja Inta Šoriņa: “Iesaistīsim gan tos resursus, kas mums ir, gan arī programmā esam ietvēruši vietas, kuras jaunatklāsim kā kultūras norises vietas. Mums ir ārkārtīgi plaša teritorija karostā, kā arī bijusī Liepājas metalurga teritorija. Tas paver daudzas iespējas veidot jaunas kultūras norises,” norāda Inta Šoriņa.
Savukārt Valmiera savu programmu “Dinamiskā pilsēta” sauc par netradicionālu Latvijas kultūras videi, jo ar to vēlas mainīt priekšstatu par industriālām pilsētām. “Būtībā viss pieteikums balstās divos vaļos - pirmais ir šī industrijas un kultūras simbioze, jo industriju nevar atraut no kultūras un otrādi. Otrs - akcentēt šī vienkāršā cilvēka stāstu. Ja pašķirstāt Valmieras pieteikumu, neredzēsiet mākoņus, puķes un ziedus. Redzēsiet vietas, sākot no Sedas veikala, beidzot ar Rūjienas mežu,” uzsver Liene Jakobsone, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece.
Būtisks kritērijs, kam žūrija pievērsīs uzmanību vērtējot programmas, ir sabiedrības iesaiste un līdzdalība kultūras piedāvājuma izstrādē.
Kultūras ministrijas pārstāve Lilita Kokale: “Maija sākumā Latvijā ierodas Eiropas institūciju nominēti pārstāvji, kuri veido žūrijas komisiju, lai dotos uz visām trim pilsētām un apskatītos piedāvājumu klātienē, lai Rīgā uzaicinātu katru pilsētu prezentēt savu piedāvājumu.”
Žūrijā ir 10 starptautiski eksperti, kā arī divi pārstāvji no Latvijas: Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gadā programmas vadītāja Diāna Čivle un festivāla “Positivus” rīkotājs Ģirts Majors. Gala lēmumu par to, kura pilsēta iegūs šo statusu, žūrija pieņems 10. maijā.
