Valsts prezidents aicina Latgali pārorientēt skatienu rietumu virzienā

Morālajai un politiskajai sadarbībai beidzoties, arī ekonomiskās saites ar Krieviju zūd. Šobrīd ir jāmeklē veidi, kā ar to sadzīvot. Ar šādu vēstījums Valsts prezidents Egils Levits kopš vakardienas viesojas Daugavpilī. Latgales pašvaldību vadītāji šodien gan vairāk pauda bažas par finanšu grūtībām.   

Valsts prezidenta vizīte Daugavpilī sākās dienu pēc pilsētā Ukrainas atbalstam veltītā gājiena un koncerta. Sabiedrības noskaņojums šajā pilsētā un Latgalē kopumā radījis jautājumus ne par to, kā šeit atbalstu sniedz Ukrainai, bet vairāk par to, vai un kā šeit nosoda Krievijas agresiju. Valsts prezidents Egils Levits: “Tagad aizveras jauns dzelzs priekškars. Un dzelzs priekškars ir uz Latvijas austrumu robežas, kas ir Latgalei, robežojoties ar Krieviju.”

Garākā saruna šodien veidojās, uzklausot pašvaldību vadītājus. Prezidents netieši uzsvēra, ka Latgalē daudziem ir jāmaina domas. “Tas nozīmē, ka visa ekonomika, un Latgalei tas varbūt ir svarīgāk nekā citur, ir jāorientē uz citiem tirgiem, uz citu virzienu, uz Eiropas, uz rietumu virzienu.”

Daugavpilis mērs un arī citi Latgales pašvaldību vadītāji tomēr sūrojās par ekonomiska rakstura problēmām, ka reģions aizvien daudzos attīstības rādītājos atpaliek no pārējās Latvijas, it sevišķi Rīgas. Vietvaru vadītāji žēlojās, ka šobrīd saskaras ar to, kā atrast papildus naudu brīvpusdienu sarūpēšanai, būvprojektu realizēšanai. “Pirmkārt, mums ir jāskatās iedzīvotāju virzienā, jo pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem. Mēs aktīvi komunicējam ar mūsu uzņēmējiem, ar kuriem esam apzinājuši pamatproblēmas gan saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu, gan sakarā ar izejvielu sadārdzinājumu,” saka Andrejs Elksniņš, Daugavpils domes priekšsēdētājs.

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins: “Tā ir skolēnu ēdināšana. Uzņēmēji atsakās piegādāt pārtikas preces par to cenu, kādi ir noslēgti līgumi.”

“Garantētais iztikas minimums, maznodrošināto statuss, pirmsskolas algas skolotājiem, ēdināšana. Pēkšņi mums paņem piecus procentus - tā bija lielākā kļūda, ko izdarīja,” saka Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs.

Stāstīt patiesību un runāt ar cilvēkiem par karu Ukrainā, ir katra pilsoņa, tostarp īpaši arī pašvaldību vadītāja, pienākums, uzsvēra Valsts prezidents. Vēl bez Latgales pašvaldību vadītāju uzklausīšanas Valsts prezidents šodien tikās arī ar jauniešiem un skolotājiem. Daugavpils skolās atzīst - pēc Ukrainas kara sākšanās viedokļi tik tiešām šeit bija dažādi. “Protams, bērniem ir dažkārt dažādi viedokļi, bet jebkurā gadījumā - mēs nebaidāmies runāt. Mēs savu viedokli paužam dziesmās, zīmējumos,” saka Elita Boliņa, Daugavpils 12. vidusskolas direktore.

“Milzīgs uztraukums, pārdzīvojums, jo tie ir konkrēti cilvēki, kurus viņi zina. Līdz ar to iesaistīšanās katram ir ļoti emocionāla un atšķirīga. Skolēni piedalījušies gan gājienos, gan mītiņos, gan aicinājuši iesaistīties ziedojot,” stāsta Oksana Petaško, Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore.

Daugavpils Valsts ģimnāzijā stāsta, ka drīz papīra putniem zili dzeltenajās krāsās pievienosies arī sarkani un balti par godu maija svētkiem - Latvijas neatkarības atjaunošanai.


#SIF_NVZ2022

Foto: LETA