Dakteri klauni no Latvijas sniedz atbalstu bēgļiem Polijas-Ukrainas pierobežā

Četras marta pēdējās dienas seši dakteri klauni no Latvijas brīvprātīgi pavadīja Polijas-Ukrainas pierobežā, lai sniegtu psihoemocionālu atbalstu bēgļiem no Ukrainas. Tikšanās un rotaļas ar dakteriem klauniem bija ļoti nozīmīgs atspaids bēgļu centros nonākušajiem ukraiņu bērniem, gan arī pieaugušajiem.

Jau kopš marta vidus dakteri klauni sniedzot kaut nedaudz prieka Ukrainas bēgļu atbalsta centrā Rīgā. Lai gan ikdienā viņu darba vietas ir kāda no Latvijas slimnīcām, krīzes situācijā dakteri klauni visā pasaulē atbalstu sniedz arī bēgļiem. Arī šoreiz Klaunu kustība Latvijā spēja pārgrupēt spēkus, lai sniegtu atbalstu gan bērniem šejienes slimnīcās, gan arī dotos uz Polijas-Ukrainas robežu, atbalstīt no kara bēgošos, lai mēģinātu bērnos raisīt kaut nelielu smaidu un uz brīdi aizmirst piedzīvotās šausmas. “Mēs sapratām, ka mēs varam dot vairāk un vairāk tiem, kas šobrīd ir ļoti smagā krīzes situācijā, radās ideja iet ārpus robežām,” saka Ivita Goldberga-Miljone jeb Daktere Tūta.

Ivita un Aleksandrs ReTV stāsta, ka viņiem pieņemt lēmumu doties uz Polijas pilsētiņu Helmu, kas atrodas 20 kilometrus no Ukrainas robežas, nebija grūti. Svarīgākais esot bijis ģimenes atbalsts. Ierodoties tur, kur bēgļu plūsma no Ukrainas ir vairāki tūkstoši cilvēku dienā, sākums nav bijis viegls. “Man radās šaubas sirdī, jo viss izskatījās ļoti formāli. Policija, armija, brīvprātīgie, kas braukā un vadā bēgļus šurp. Staigā visi ar dokumentiem, visi tik ļoti iekšā procesā, ka likās, ko mēs tur kā klauni varam darīt,” saka Aleksandrs Oborins jeb Dakteris Leonardo.

Iejūtoties klaunu tēlos, apkārtējie kļuvuši atvērtāki un ar prieku sagaidījuši dakterus klaunus. “Armijnieki, policisti sāk smaidīt, visi ļoti atvērti, deva ceļu, bērni atnāca pie mums, vecākiem tik ļoti to vajadzēja. Tik ļoti gandarīti, visi rādīja, ka viss ir labi, teica paldies visās valodās,” saka Aleksandrs Oborins.

Ivita jeb Daktere Tūta ReTV stāsta, ka esot tur jūtams, cik ļoti pierobežā nonākušie bēgļu bērnu ir izslāpuši pēc bērnības aktivitātēm. Tikpat ļoti emocionāls atbalsts nepieciešams arī robežu šķērsojošajiem pieaugušajiem. “Viņiem tā - klauni, o, dakteri klauni! Tas bija tāds vilnis, kas bērnu veidolā ap tevi vijas, savukārt otra paralēle bija pieaugušie, kuru acīs redzēji bailes, nedrošību, sāpes.”

Pēdējā dienā četri no klauniem vēlējušies šķērsot robežu un sniegt atbalstu tiem, kas vēl tikai gaida rindā, lai tiktu prom no kara plosītās Ukrainas. Ja diviem brīvprātīgajiem klauniem tas izdevies ātri, tad Ivitai un Aleksandram četras stundas nācies gaidīt Ukrainas robežpunktā, jo viņiem pasē ir Krievijas vīza. “Kara laika apstākļos viņi pateica, ka mēs jau saprotam, bet jāveic intervija. Tad to ilgi gaidījām - tādos apstākļos, ne ļoti tādos cilvēcīgos, kā mēs te Eiropā esam pieraduši,” stāsta Aleksandrs Oborins.

Dakteri klauni ReTV atzīst, ja viņus aicinātu vēlreiz doties sniegt atbalstu bēgļiem pierobežā, viņi piekristu. 


 #SIF_NVZ2022

Foto: Biedrība Dr. Klauns