Eiropas zaļā kursa jauno noteikumu ieviešanas dēļ Latvijas mežsaimniecības un kokrūpniecības nozare var strauji zaudēt darbības jaudu, tādējādi apdraudot tūkstošiem strādājošo Latvijas laukos, ReTV uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrībā un Latvijas Kokrūpniecības federācijā. Zemkopības ministrijā tikmēr norāda, ka valstij ir jāpanāk līdzsvars vides un ekonomisko interešu starpā. 

“Šis ir izdzīvošanas jautājums, plānotās zaļā kursa izmaiņas iznīcinās mūsu saimniecību, kurā esam rūpīgi saimniekojuši kopš deviņdesmitajiem gadiem,” stāsta Elga Sville un Rimgauds Jankevičs, kuri saimnieko saimniecībā “Viļņi” Cēsu novada Drabešu pagastā. 

Saimniecība atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā tuvākajā laikā, draud pārtraukt tās ikdienas darbību. Sville: “Parka noteikumi līdz šim ir bijuši stingri, tagad būs vēl stingrāki. Tās kompensācijas ir nenormāli mazas, neadekvātas. Neļauj saimniekot, par kompensācijām neviens nerunā, tas ir ļoti sāpīgi.”

Gada laikā šeit no izlases cirtes iegūst aptuveni 400 kubikmetrus koksnes, saka īpašnieki. Šeit pirms simt gadiem saimniekojuši arī Elgas un Rimgauda senči, kas zirgu pajūgos veduši malku pārdot uz Cēsīm. Tagad tas vairs nebūs iespējams, valsts piedāvātā kompensācija ir 50-190 eiro par hektāru, kas daudzos gadījumos ir ap vienu procentu no koksnes vērtības.

Sville: “Mūsu gadījumā kompensācija kaut cik atmaksātos pēc 250 gadiem. Tas nav īpaši normāli.”

- Vai jūs nevarat līdz 300 nodzīvot?

Mēģināsim, tad arī izdosies.”

Vidzemnieki uzsver, ka mežsaimniecība ir vēsturiska un tradicionāla nozare Latvijas teritorijā, kas jāsaglabā pašreizējā apjomā. Viņu gadījumā tā ir ikdienas iztika. Sville: “Saimniekošana – tas ir mūsu dzīvesveids. Mums nekā cita nav. Tie ir mūsu ienākumi, mūsu pensija, mūsu nākotne. Tas viss tagad tiks vienkārši noņemts. Tas apmēram tā, ka tev pēkšņi vienu roku, vienu kāju norauj. Un kā tu tālāk vari izdzīvot?”

“Viļņu” saimniecība var kļūt par vienu no daudzajām Latvijā, kur nebūs iespējas turpināt vairākus simtus gadus seno mežsaimniecības nozari. Saimnieki neslēpj, ka ir zināmas bažas runāt par problēmām skaļi, jo baidās no valsts institūciju, kā arī zaļā kursa agresīvo organizāciju atriebības. 

Jankevičs : “Tā ir ne tikai nākotne, principā nozogams ir viss. “Zaļi cilvēciņi” ienāca Krimā, ar ko tas beidzās Ukrainai? Tagad ienāk citi zaļi cilvēciņi. Viņi domā, ka izlgābs pasauli. Es domāju, ka vajag risinājumus. Ja ir pieprasījums, būs piedāvājums. Ja nezāģēsim Latvijā, zāģēs citur. Mēs dzīvojam vienā planētā. Mūsu valdības kaut kad ir parakstījušas līgumus, ko mēs nezinām, ka apņemamies visu pildīt Eiropai. Mēs pieraduši tāda tauta, ka pildām visu, ko mums saka, to darām. Nav sava mugurkaula, Nīderlande jau pateikusi, ka tā nevarēs izpildīt.”

Mežu īpašnieki visā Latvijā aicina uz nekavējošu dialogu Zemkopības ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tāpēc 5. martā Rīgā rīkos plašu protesta akciju. Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Mežu nozare, ne tikai mežu īpašnieki, vienmēr centušies būt konstruktīvi sarunu partneri valdībai. Mežu īpašnieki parasti ir diezgan pacietīgi ļaudis, jo mežs aug diezgan ilgi. Iespējams, tāpēc mēs esam tādi pacietīgāki, Ja mēs ejam uz protestu, tad tas nozīmē, ka problēmas ir sakrājušās tik daudz vai tik nopietnas, ka ir jārunā par to publiski.”

Par vienu no meža nozares prasībām – paredzēt taisnīgas kompensācijas, nosakot aprobežojumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu izveidei – Zemkopības ministrijā informē, ka valdība jau ir uzdevusi ministrijām iesniegt izskatīšanai priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai.

Savukārt kokrūpniecības federācija, kas savās rindā apvieno kokmateriālu apstrādes rūpniecību, mēbeļu ražotājus un citus, stāsta, ka jaunās izmaiņas likumdošanā radīs milzīgu kokmateriālu iztrūkumu Latvijas uzņēmumiem. “Mežu nozarē vienmēr ļoti svarīga ir bijusi prognozējama resursu plūsma. Lai tu ražotu produktu, tev ir vajadzīgs izejmateriāls. Šobrīd tie plāni, kas ir uz galda arī Ministru kabinetā, ir tādi, ka ir paredzēts scenārijs samazināt izejmateriālu plūsmu par 30 vai par 50 procentiem. Tas nav stāsts par kaut kādiem virtuāliem hektāriem kaut kur laukos, tas ir stāsts par ļoti konkrētām darba vietām. Jebkurš procents samazinājums mežsaimniecībai tiešā veidā nozīmē, ka tikpat lielu ietekmi atstās arī uz kokrūpniecību, uz ražošanu,” saka Latvijas Kokrūpnieku federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Plānots, ka 5. martā Rīgā protestēs vismaz 400 mežu īpašnieki, viņiem pievienosies arī kokrūpniecības nozares pārstāvji, iespējama arī atsevišķu lauksaimnieku dalība. 

Foto: Freepik; ilustratīvs