Līdzīgi kā lauksaimnieki rudenī svin ražas svētkus, Jelgavas novada Lielplatones muižas ļaudis aktīvās tūrisma sezonas noslēguma tuvošanos jau ceturto gadu atzīmēs ar muižas svētkiem. Pāris gadsimtus senā Lielplatones muiža ir piedzīvojusi dažādus laikus, bet pēdējos četrus gadus, kopš atjaunots vēsturiskais vešūzis, tā kļuvusi par iecienītu tūrisma vietu. 

Jelgavas novada Lielplatones muižas pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, bet pašreizējā muižas ēka būvēta 18., 19. gadsimtā. “Šī ēka ir bijusi no koka. Tad ir būvēta un pārbūvēta, izveidota tāda, kāda tā ir šodien. Padomju gados bija lopkopības izmēģinājumu stacija ar savu kantori. Tad bija arī pamatskola, bet tas īpašais stāsts, manuprāt, ir, ka šī ēka nekad nav bijusi tukša. Nav raudājusi, nav kliegusi - nāciet, dzīvojiet, darbojieties,” stāsta Līga Rozenbaha, Lielplatones pagasta pārvaldniece.

Tagad muiža ir tūrisma objekts, kuru gadā apmeklē ap 3000 interesentu. Ikvienu apmeklētāju sagaida trīskrāsainā kaķenīte Roze, kura, kā smej muižas ļaudis, esot īsta baronese, jo ne tikai labi izskatās, bet ar pietāti izturoties arī pret vēsturiskajiem dīvāniņiem. Lielplatones muižas Tūrisma punkta vadītāja Ingūna Pranka stāsta, ka šonedēļ muižas ļaudis gatavojoties jau ceturtajiem muižas svētkiem. “Pirms četriem gadiem sapratām, ka ir vajadzīgs sezonas noslēguma pasākums, jo sezona augustā neapšaubāmi tuvojas noslēgumam. Jau ceturto gadu būs muižas svētki.”

Kas gan tie būtu par svētkiem, ja tajos dalību neņemtu muižas vešerienes. Kā jau īstā muižā pieklājās, Lielplatonē pirms četriem gadiem atjaunots arī vešūzis, kas tagad kļuvis teju par Lielplatones vizītkarti. 

Muižas svētkos, kas notiks šis nedēļas sestajā dienā, vešerienes gatavas ne vien veļu mazgāt, bet arī iesaistīties maģisma tēmā, kas šogad caurvīs muižas svētkus. Vešeriene Ināra kalniņa smej, ka veļas mazgāšanai un maģijai esot diezgan cieša saikne. “Kā jūs domājat, kā tās jaunās meitenes piebūra tos barona lielskungus un viņu dēļus? Tas viss notika ar maģiju. Kā tas bija, vēsture klusē, bet mēs taču varam iedomāties. Mēs taču kārām pīlādžu krelles. Bet pret ļauniem gariem - ķiploku krelles. Ja gribējām kādu puisi atraidīt, kabatā iebāzām ķiploka daiviņu!”

Šoreiz gan muižas svētkos nevēlamiem kavalieriem nebūšot jābaidās no ķiplokiem, bet visi kopā darināšot koka amuletus. Neizpalikšot arī tradicionālais koncerts un citas jautras izdarības.