Sabiedrības iebiedēšana un varas spēka izrādīšana - tā par iespējamo obligāto vakcināciju izsakās iestāžu un pašvaldību vadītāji Latgalē. Satraukums par to, kā rīkoties, ja valdība tik tiešām liks darbiniekus dalīt, ir liels, jo daudzviet joprojām vakcinējusies vien trešdaļa darbinieku.
Rēzeknes pansionātā, kas Covid-19 uzliesmojumu pārdzīvoja pagājušā gada novembrī, darbinieki vakcinēties nevēlas. Uz to zināmā mērā nemudina arī iestāžu vadība. “Tā ir katra brīva griba, katra cilvēka, katra darbinieka. Tāds ir mans uzskats, jo katrs pats zina savu veselības stāvokli,” pauž Gunārs Arbidāns, Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs.
Cik tieši apmēram 200 darbinieku lielajā Rēzeknes pašvaldības Sociālā dienesta kolektīvā atteikušies vakcinēties, Gunārs Arbidāns neatklāj. “Sākumā potēties gribētāju bija vairāk, tad nebija pieejamas potes. Mūs tā ārpus rindas neviens nepotēja, izbraukumā, kopā ar mūsu pacientiem.”
Arī Rēzeknes novadā ReTV saka - obligāta vakcinēšanās ir slikts risinājums. Šobrīd sociālajā dienestā, tai skaitā pašvaldības pansionātos, vakcinējusies tikai apmēram trešdaļa darbinieku. “Nepieciešami ļoti dārgi medikamenti, ir vajadzīgas inovatīvas terapija. Un tam visam naudas nav! Un tanī pašā laikā tiek izsludināta loterija. Ziniet, es teikušu godīgi, ļoti daudziem ir šī pretreakcija,” skaidro Silvija Strankale, Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītājs.
Arī lielākajā reģionālajā slimnīcā ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā - Daugavpilī - joprojām vakcinējušies tikai 30% darbinieku. Dezinformāciju, kas izplatās sociālajos medijos, ir pārliecinošāka, nekā speciālistu mudinājumi vakcinēties. “No vienas puses, es šo soli no valdības ļoti labi saprotu. Bet es atļaušos pateikt, ka sabiedrības iebiedēšana nav tas pareizākais vai laicīgākais rīks, ko būtu jāizmanto,” uzskata Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs.
Rēzeknes slimnīcas vadība komentāru atteicās sniegt, kamēr par obligāto vakcināciju nav saņēmuši skaidrojumus no Veselības ministrijas, tomēr kopējo situāciju Latgales slimnīcās iezīmē Daugavpils medicīnas iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs. “Neviens no slimnīcu vadītājiem nevarēs atļauties atlaist vai nepielaist pie darba ārstniecības personas, ņemot vērā esošo stāvokli veselības aprūpes sistēmā, kad mums ir izteikta krīze cilvēkresursu nodrošināšanā.”
Tikmēr lielāko Latgales pašvaldību vadītāju nostāja atšķiras. “Tā vietā, lai cilvēkus uzrunātu, ar cilvēkiem runātu, valsts kārtējo reizi mēģinās izrādīt tikai spēku,” saka Andrejs Elksniņš, Daugavpils domes priekšsēdētājs.
“Šobrīd tiešām ir jādara viss sabiedrības interesēs, argumentējot ar speciālista, profesionāļa argumentiem. Nekādā gadījumā tas nevar būt pēc režīma: politiski izdevīgi, politiski neizdevīgi,” uzskata Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada pagaidu administrācijas vadītājs.
Veselības un sociālās aprūpes iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru darbiniekiem draud obligātā vakcinācija, Latgalē pārsvarā ir pašvaldību dibinātas, tātad - atkarīgas no to finansējuma.
